Rauda

Rauda -  ir viena no vispieejamākajām zivīm mūsu ūdeņos. Rauda arī pieder pie karpveidīgajiem. Rauda dzīvo lielās un mazās upēs, ezeros, dīķos, jūras piekrastē. Rauda aug salīdzinoši lēnu, pēc 4-5gadiem tā sasniedz līdz 300gr. Bet tas ir atkarīgs no ūdenstilpnes, pieejamās barības un daudziem citiem faktoriem. Principā rauda arī ap kilogramu ir sastoma tepat pie mums Latvijā. Ezera raudas parasti ir "puņķainākas" kā upēs dzīvojošās raudas.
    Raudu ķert var visu gadu, bet pārsvarā makšķernieki mērķtiecīgi to ķer tikai divos gadījumos - viens ir agrā pavasarī, kad tikko noiet ledus un otrs ir - to ķer no ledus. Pirmajā gadījumā var noķert tiešām smukus eksemplārus un tāda makšķerēšana sagādā lielu prieku pludiņmakšķerniekiem, jo tas ir pats pavasara sākums, ledus nokusis, saulīte spīd, beidzot pēc ziemas tiek lietota pludiņmakšķere un tas nozīmē, ka visa vasara vēl priekšā. Ar otro gadījumu ir krienti sarežģītāk, jo rauda ziemā ķeras ļoti kaprīzi. Te tā ķeras zem paša ledus, te dziļumā, te pusūdenī, te grib tādu mormišku ar motili, te pavisam savādāku ar mušas kāpuru....tie, kuri ir iemācījušies ķert labus, un galvenais stabilus, raudu lomus ziemā ir atzīstami par spečukiem.
    Pats personīgi raudas labprāt arī ķeru vasarā, kaut gan daudzi makšķernieki ar to nenodarbojas. Ķerot pavasarī vai vasarā raudas, parasti izmantoju pludiņmakšķeri. Reizēm tas ir mačkāts, reizēm parasta teleskopiska makšķere. Var izmantot arī bezriņķu makšķeri, vasaras mormišku un cita tipa makšķeres, bet es dodu priekšroku mobilitātei. Raudas ķeras uz slieku, mušas kāpuru, motili, dažāda veida mīklām, maizi, kāpuriem un daudz ko citu. Pavasarī dodu  priekšroku sliekām, bet vasarā vairāk dažādām  mīklām(viena no iecienītākajām, ne tikai uz raudu, ir pusbieza mannas mīkla, kurai ir pievienots nedaudz ķiploku aromāts un kura atrodas 20Ml špricē - no tās es pa taisno to spiežu uz āķa un uztinu). Piebarot raudu var ar veikalā pieejamajām gatavajām barībām, var ar paštaisītu barību, var vienkkārši ar saulespuķu spraukumiem vai maizi. Galvenais nosacījums ir tas, lai barību varētu nogādāt kur vajag. Barības bumbiņas jātaisa tādas, lai tās uzreiz neizšķīst atsitoties pret ūdeni, jo raudu makšķerēšana pārsvarā notiek vietās, kur ir straume...tātad, ja barības bumba uzreiz izšķīdīs, vai būs pārāk viegla, tad to aiznesīs straume un raudas barosies pavisam citā vietā...bet par barībām - tas jau ir pavisam cits, atsevišķs temats.
    Pludiņu raudu ķeršanai izvēlas atkarībā straumes stipruma un no tā, cik tālu no krasta tas būs jānogādā. Galvenais nosacījums ir, ka pludiņam jābūt labi līdzsvarotam un pēc iespējas vieglākam un jūtīgākam, jo rauda reizēm copē ļoti uzmanīgi. Raudu protams var ķert arī uz gruntsmakšķeri(vieglo - t.i. fīderi), mušu un arī uz spiningu, bet tad tam noteikti jābūt supervieglās klases spiningam ar miniēsmām.
    Raudu var atrast gan  seklumā gan krietni dziļākās vietās, tāpēc meklēt to uz labu laimi ir grūti - vieglāk ir mēģināt to pievilināt ar barības palīdzību. Galvenais, ko der atcerēties, ka raudām patīk vietas, kur ir straume, vai vietas, kurām blakus ir straume. Ezerā atrast speciāli tikai raudu ir grūtāk, tad ezers ir daudz maz jāpazīst.
    Par raudu ziemas makšķerēšanu zinu maz, manuprāt, lai ziemā saķertu skaistus raudu lomus, ir jāapgūst diezgan daudz zināšanu un jābūt zināamai meistarības pakāpei.
    Gatronomiskā vērtība raudai nav pārāk  liela, kaut gan ceptai raudai nav ne vainas un arī voblas sanāk diezgan labas! Asakas raudai ir vidēji daudz.

Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ Tur varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, ja esat iesācējs makšķerēšanas jautājumos, vai arī pats varēsiet ņemt dalību foruma tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar makšķerēšanu, vai vēžošanu!