Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bet bilde ar Comandos, kuram aiz muguras zogas kāds klāt ar izkapti, tāpat ir vislabākā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad nedaudz par salidojumu. Par cik nesanāca aizbraukt un vietu pirms tam pašam paskatīt, tad sanāca neliela laža ar vietu. Es jau zināju, ka Mūsa vasarā aizaug, bet nedomāju, ka tik ļoti Krasti ar metrīgu zāli, bet ūdenī gandrīz nav kur iemest. Ok, ar pludu ir kur iemest, bet grunteni praktiski neiespējami, jo ar tām zālēm ir visa grunts, kur ārpusē to nemaz neredz un vēl jau nemaz nevar līdz tam krastam tikt. Spiningot arī var tikai no laivas un ta ne visur. Pludiņmakšķerēšanas ideja pazuda, kad sapratām, ka nav iespējams atkauties no mailēm. Tās ķērās pat naktī. Varētu vienīgi izlīdzēties ar lielāku kumosu uz āķa, bet ar ne ar garantiju. Paldies Nēģim, kurš mums sagādāja izkapti, mangāli un malku, tad mums spirmajā vakarā vismaz jau bija udžiņš un varēja siltas vakariņas uztaisīt, bet otrā rītā J0nis un Boroda izpļāva copes vietas, lai var tikt klāt, bet baigā entuziasma jau vairs nevienam nebija. Uz pludu tikai mailes, spini tikai no laivas, bet par gruntenēm vispār jāaizmirst. Un kas interesanti, ka arī uz spini trāpījās tikai viens asarītis un pat nevienas zemmēra līdakas Bet viss pārējais jau bija kā vienmēr. Kolektīvs mums labs, bija jautri, visi ir iedeguši, izsmējušies, apmainījušies pieredzē u.t.t. Kaut vai saiešanas vien pēc, salidojums jāvērtē ar plus zīmi. Bet vasarā pie Mūsas un arī Mēmeles es vairs neiešu. Tikai pavasarī, vai rudenī. Ja kādam ir luste, tad var uz rudens pusi kaut ko saorganizēt, bet obligāts nosacījums kopš tādas pieredzes ir, lai tajā vietā normāli var copēt arī ar gruntenēm. Pārsteidza, ka upē dikti daudz grunduļu. Citur sen jau tos vispār nebiju manījis Vēl īsāk - copes vieta bija slikta. Vieta pati par sevi, kad izpļāva bija ok, tikai dēļ tā ka viss aizaudzis, tās gleznainās ainavas ar visu pilskalnu ar nebija tik skaistas, kā pavasarī. Bet kompānija un pats tusiņš bija super - kā jau vienmēr! Paldies visiem, kas piedalījās! Te arī ieskats, kā mums tur gāja
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
P.S. Uzzinājām, ka Mindaugas sieva ir Svoločaite, bet bērni svoloči P.S.S. Cerams, ka brāļi Lietuvieši neapvainojās, mums jau ar joki par zirga galvām ne pārāk, bet attiecīgās situācijās iesmiet var
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pa manam kādreiz jau esmu minējis, bet varu atkārtoties- vienīgi, ka patālu jābrauc, bet varu piespēlēt tīri feinu vietu, kur izvērsties. Nosacīta sala/pussala Daugavā gandŗīz pie Oliņkalna. Var laivot visriņķī, fīderēt. Uz grunteni var būt i žanis i samēns kāds. Var gadīties trāpīt nedēļas nogalē, kad pavisam netālu kāda zaļumballe notiek
Kur izvērsties vietas gana, un, pieļauju domu, ka kritalu ugunskuram arī pietiks pa mežu.
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Daugavai tai pusē vav ne vainas. Ir ļoti foršas vietas kur izcopēties un atpūsties. Zivis ari tur dažnedažādas. Nav jau obligāti jābrauc tieši uz Oliņkalnu.
Tas, vai noķer zivi, jau ir cits jautājums. Bet vismaz vietai jābūt, kur iemest to makšķeri Šitā bija otra sliktākā vietas izvēle, aiz otrā pasākuma, kas bija Vaidavā A tālāk jau viss pēc apstākļiem, kurš grib - tas makšķerē. Kurš grib - kož cepumā. Kurš grib - makšķeres var neņemt līdz! Teiksim visi salidojumi, kas bijuši pie Lielupes, visur bija laba vieta. Sausā Daugava bija ok no laivas, no krasta iemest bija kur, bet copes ziņā gan galīgi švaka bija. Kāla ezera saiets bija fantastiski skaistā vietā, bet īsti ķerties toreiz negribēja, kaut gan bagarējām ar laivu to ezeru visu salidojuma laiku. Par gruntenēm gan nezinu, tās toreiz neviens nemeta. Vispār varētu atkal pie kāda ezera saietu uztaisīt, a to visu laiku tik pie upēm.....pie ezera ir bijis tikai Kāla un Lilastes. Karoče, ja būs interesenti uz rudens saietu, tad kaut ko štukosim septembra sākumā, kamēr naktis vēl nav tik aukstas. Ja nē, tad jau atkal līdz vasaras jūnija salidojumam, bet vietas izvēlei būs jāpieiet nopietnāk
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
