Man ir kāds hobijs, kas man tīk
Un tas man nekad neapnīk
Jo hobijs šis ir daudzpusīgs
Un nemēdz būt tas apnicīgs

Es bieži eju makšķerēt
No tā ir grūti apturēt
Tas ir tāds kā aicinājums
Tas ir dabas vilinājums

Pie ūdeņiem var relaksēties
No ikdienas var atdzesēties
Uzņemt jaunus dabas spēkus
Un atkal taisīt jaunas dēkas

Var vērot skaistus dabas skatus
Un redzēt augšā lielos ratus
Tie atspīd ūdenī un mirdz
Un straujāk sāk man pukstēt sirds

Ir skaisti agrā rītā iet
Ir skaisti vēlā naktī skriet
Ir skaisti āķi auklā siet
Un rūpju durvis aizvērt ciet

Var ziemā brist pa sniegu čaukstošu
Var baudīt pavasari sildošu
Var laivā rudens pusē slīdēt
Jeb vasarā ar pludiņu tālu iemetienu slīpēt

Ir daudz jauku copes veidu
Un nevajag tur nekādu steigu
Var copēt jebkurā gadalaikā
Var kombinezonā, var vienā maikā

Ja vēl gadās noķert labu lomu
Ļoti uzlabo tas omu
Tikai nevajag piedzīt pilnu somu
Tā nav pareizi, tur nav divu domu!

Visus copes labumus dažās rindās grūti teikt
Tie, kas paši copē, tie jau zinās
Pēc copes var pat lielus darbus veikt
Pat pedāļi pēc copes labāk minās

Tāpēc metīšu es rindām mieru
Salikšu es es labāk copes somu
Uzēdīšu rupjmaizi ar sieru
Cerams saprotami izteicu es domu

Man ir tāds kā aicinājums
Un tas ir priekš visiem jums
Baudiet dabu, copēt ejiet
Un ar jaunu sparu darbā skrejiet!

© Parcopi.lv