Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Palasīju nedaudz komentārus. Ar humora izjūtu mums viss ok, bet nu debīlisms tas ir prātam grūti aptverams....
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
mja....normāls cilvis domādams tādus pigorus neizdomās.....nožēlojami! vairāk pat žēl tos mentus, nekā cietušo riteņbraucēju, jo tas sadziedēs savas brūces, bet šamiem jau tas paliek uz visu mūžu!!!......pipec- vienvārdsakot!
Šodien nēsājoties pa darba vietas kāpnēm paklupu, līdz ar to no rokām izslīdēja viens dokuments. Dokuments nebija apstrādāts ar pretslīdes materiāliem, bet ielikts parastā plēvītē, tautā sauktu par iekšiņu. Ļoti nopriecājos, ka dokuments nevar izsaukt ātros un ziņot policijai.
Bet par to veselīgo dzīves veidu - esmu secinājis pēdējās nedēļās, ka man patīk braukt (ar ričāgu) ātri, patīk ielikt īstajā robā un apdzīt kādu meiteņu kolonnu. Patīk šķērsot krustojumu pie sarkanā, tjipa, lai nav jābremzē, patīk vnk arī braukt pa ielas braucamo daļu (ar visiem priekš un pakaļas lampiņām), nu kā lai saka, pēc darba stresa braucot izvēdinu galvu. p.s. laikam, drošības pēc tā ķivere būs tomēr jānopērk...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)