Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nepiemini man takas uz Gauju, vai Amatu. Lejā jau tiek, bet kad jātiek augšā, tad... Labāk vēl izlidinos no vagoniņa ar gumiju, nekā pēc copes kāpju kalnā. p.s. pēc gumijlēciena gan uzskrēju kalnā pa taciņu ātrāk nekā tie jaunieši, kuriem tai dienā tur treniņš bij. Uz emocijām, protams.
kad lasis nāk, tad sezonas sākumā pa tiem kalniem nostaigājas tā, ka liekas, ka kājas atskrūvēsies vakarā, pēc tam jau aprod un var dragāt kā kalnietis:)). it kā pa vasaru ar ričuku nobraucies un liekas, ka esi foršā formā, a tur citas muskuļu grupas šancē.
Nobraucām īso maršrutu pa Govsvīrupi no Vārnukroga līdz Bolderajtaunai. Kad sākās mūsu starts, tad blakus esošie grunteņotāji bik sacēla traci, tjipa pa auklām meitenes airē. Atlika pāris vārdus populārā valodā pateikt, viss pēkšņi norimās, tā arī pa vējam nelielam uz mātes upi uzsākām savu ceļojumu. Viss bija super. Meitenes airēja labāk par mani, un galā pat neliels pikniks sanāca. Tas nekas, ka zem koka kāds saguris indivīds mēģināja ēnā pagulēt, bet blakus vietējā pensionāru kundzīte mēģina sauļoties, nu tjipa topless... Izdzērām savu šampīzeri, atdevām laivas un godīgi ar 3. autobusu visi nokļuva mājās. Iepazinu savu bērnības upi bik airējot, nevis pie Progresa stūres. Secināju, ka man labas darba kolēģes. Tas ir galvenais.
P.s tā ir mana vaļu gruntene..
