Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Gāja apmēram tā: Ierodoties peikrastē kaut kur virs Miķeļa skats bija sekojošs:
Sametām pa makšķerei, sistēmas ar 5 uncēm piramīdā neturējās pie grunts. Zivinieks ūsaino kaut kā vēl turēja pie tādas starumes. Brīžam nesa virsū zāles. Tāds vējš nenesa komfortu un baudījumu no copes.
Tika vienbalsīgi atbastīta mana ideja doties uz Kolku un grauzt cepumus aizvējā, a bute ja būs, tad būs, ja nē tad vismaz pikniks aizvējā. Domāts - darīts! Sākumā rezultāti nekādi - pa kādai copei un viss. Kad visi kāti samesti un kaimiņš ar cepumu nenāk ciemos, piebāzu savus cepumus kabatās un nolēmu apsekot pašā ragā vietējo rezultātus un sacienāt. Metri 300 nolaipoti pār kritušajām priedām ne velti - opim spainī pāris stundās ap 10 astēm. Izmērs cmux un manā klātbūtnē izceļ dupletu. Opis balzāma atteica, iegrauzu pats vēlēdams ne asakas un atgriežos savā nometnē. Tad lēnām pamazām sākam pārnest kātus tuvāk ragam, jo zivs izteikti sēž atsraumes bedrē, kas saness tām visādus labumus. Drīz vien arī opis nolemj kurbulēt mopēdu un atbrīvo mums savu VIP ložu.
Drīz vien spainīc gandrīz pilns. Jo tuvāk ragam jo labāki rezultati. Varbūt arī tāpēc ka ēsma bija cita ne tā ko izmatoja pārējie.
Bet uz pēcpusdienu vējš iegriezās vairāk no Dienvidiem un atsraumes mutulis jau pavirzījās tuvāk jūrai un rezultāti neizpalika. Smags darbs un pāra stundās spainīši pildījās. Nāca tumsa un izvērtējot nestspēju gan cepumu radītā smaguma gan spaiņu svaru nolemts teikt paldies jūrai un atvadīties.
Bute tika visiem, kas vairāk copēja tam pa spainītim, kas vairāk grauza cepumu, tam mazāk. Mājās liku uz svariem - 11 kg. Cope izdevusies, visi apmierināti.
Jā, urmaas, vakar ar Zivienieku kūpinājām plakanās. Nekaitināšu - sanāca "pretīgas"… Šodien gan jau šis ar' izdvesīs kādu dzīvības pazīmi starp ratu stumdīšanas maratoniem.
urmaas, ņemot vērā, ka vējš ir vairāk no D un DR tad jāskatās, kur veidojas atstraume. Teorētiski tai vajadzētu būt vairāk pa kreisi no akmeņiem. Jāliek kāti akmeņos un jāmet apmēram uz bāku(ja var redzēt)!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)