Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ōōō! Kā viņ’ sauc, pats mežsargs Jūlijs! Kāds prieks, ka tu mūs neesi aizmirsis! Kāds prieks! Ak, Jūlij, tikai tev kauss vēss Pilzenes alus, un glāze vissmalkākā degvīna! tā viņi saka. Jā, Jūlij, ja es mācētu tā dejot kā tu! Vienalga! viņi runāja. Nekad mums nebūs tāda meitene kā Jūlijam. Nu jā... Mums jau nav arī tādu mežu!... viņi saka. Kas par priedēm! Mastu koki! Un ja man būtu tāda bise!... Neesi nu lepns, Jūlij. viņi runāja. Še, dzer šo degvīnu. Šo alu, un vēl šito, nu pagaršo! Nu tagad sadzersim vēl vienu glāzīti. Mēness tev, mēness man! Prieku, Jūlij! Tu esi īsts mežsargs! Viņi saka. Un tagad – iedzer vēl vienu!
Ārā iedegās krāsainas mirgojošas spuldzītes, un atskanēja vilinoša vācu tautas melodija. Tiek izsludināta zaļumballes lielā loterija: Balvu saņems labākais mežsarga tēvs! tā runā skaļrunis. Vai dzirdi? tā runā Alfrēds. Vai dzirdi, Jūlij? tā runā Alberts. Jūlij, Jūlij... tā dzirdēja Jūlijs. Hei, Jūlij! tā sauca Alfrēds ar Albertu abi reizē. Tev mugurā zaļā mežsarga žakete! Jūlij, tev īsta mežsarga stāja un gaita! Jūlij. Ar cirvi un zāģi tu māki rīkoties tā kā neviens cits! Jūlij, Jūlij... dunēja Jūlija smadzenēs. Jūlij, Jūlij! runāja Alberts ar Alfrēdu. Tu tač tik labi dejo! Hei, Jūlij! Reizi mūžā! Celies! Vai tad tu nevari kļūt vislabākais mežsarga tēvs?! Bet Jūlijs jau bij piecēlies. Sākumā gausiem soļiem, tad arvien drošāks un apņēmīgāks, Jūlijs devās turp, kur ap Laimes aku drūzmējās ļaudis.
