Nedaudz par Kokneses posmu

Pagājušajā nedēļas nogalē norisinājās pēdējais 2018.-tā gada posms spiningošanā no laivām. Šis posms bija ļoti nozīmīgs, jo bija pēdējais un pēc šī posma tika noskaidroti veiksmīgākie spiningotāji no laivām kopvērtējumā un veiksmīgākās komandas kopvērtējumā par 2018.gadu. Laika apstākļi šovasar pie mums ir ļoti vasarīgi un tādi arī tie bija treniņu dienās un sacensību dienās. Man pašam šoreiz uz sacensību vietu sanāca aizbraukt tikai piektdien, pirms pusdienlaika un no komandas biedru informācijas bija skaidrs, ka nekāda dižā cope nebūs. Tomēr vēlme pašam pacopēt bija, jo ir samērā grūti, pēc tam, divas dienas sēdēt laivā, pašam necopēt un skatīties kā to dara citi. Šoreiz  pēdējā treniņu dienā copēju kopā ar kolēģi Gintu(kurš nav sportists), nevis ar kādu no EFT komandas.

Tam bija vairāki iemesli. Mums ar Gintu jau sen bija sarunāta kopīga cope, bet visu laiku nesakrita laiki, bet šoreiz sakrita. Un otrs iemesls, ka es ierados tikai pirms pusdienlaika un negribēju tagad meklēt, pie kura varētu iesēsties laivā. Pie kam pēdējā treniņu diena ir samērā specifiska un varbūt īsti tik daudz pamakšķerēt kā pašam gribētos, man nemaz nesanāktu.
Par pašu piektdienas copi - ielaidāmies ap 12:00 dienā, saule karsēja ne pa jokam. Īsti plāna ko darīt nebija, bet sākumā mēģinājām kanšu tēmu un ķērām ar džigu un dropšotu. Likās, ka copējam baseinā, ne uzsitiena, ne pieskāriena. Tad kādu laiku vienkārši pavizinājāmies, papētījam jaunas vietas, šur tur kaut ko arī uzmetām.

Tad pārslēdzāmies un piekrastes tēmu. Cope līdz 3m dziļumam, bet pārsvarā mēģinājām meklēt asari. Ar līdaku mānekļiem mēģinājām ļoti maz un ļoti epizodiski. Jau ar pirmajām vietām bija skaidrs, ka asaris piekrastē ir, reaģē uz mazajiem mānekļiem, bet.....izmērs ir....nederīgs ne sacensībām, ne ikdienas copei.

No desmit asariem varbūt vienu virs 20cm varēja noķert. Turpinājām kaut ko meklēt, bet īsti vairs neko neatradām, kā vien mazos asarus. Vienā vietā bija arī viena līdakas cope, bet to neizdevās realizēt.

Tuvāk vakaram atkal pārslēdzāmies un kanšu tēmu. Bet tur bija atkal riktīgs klusums. Tāpēc uz vakara copi nemaz nepalikām un ap 20:00 jau izbraucām krastā. Gints aizbrauca mājās, bet es devos pie savas komandas. Vakarā, kā vienmēr bija komandas sapulce, kurā tika sastādīts pirmās dienas sacensību plāns.

Pirmā sacensību diena.

Pirmajā sacensību dienā tiku ielozēts pie Salmo komandas ekipāžas Pēteris Lideris - Inguss Pavasars. Paveicās ar izlozi, jo varēju sēdēt lielā, ērtā un ātrā laivā un pavērot darbībā spēcīgus sportistus.

Sevišķi jau bija interesanti pavērot darbībā Pēteri, kuram dažādu sacensību pieredze ir ļoti liela un arī labu rezultātu netrūkst. Kas mani sākumā uzreiz pārsteidza, ka jau no sacensību paša sākuma uzsvars tika likts uz piekrastes zonu, bet uz līdakām. Nekādu mikro tēmu, riktīgi līdaku mānekļi.

Abi sportisti darbojās ļoti profesionāli un uzreiz bija skaidrs, ka abi ir šo tēmu un vietas treniņos jau atkoduši. Ilgi arī nebija jāgaida pirmā līdaka, bet - zemmērs! 49,5cm!

Vietu maiņas atnesa vēl zemmēra līdakas un pirmo mēra asari. Pie kam asaris uz līdaku vobleri, tāpēc izmērs arī jau pieklājīgs - 30cm! Tad Pēteris ar Ingusu nomainīja taktiku un pārslēdzās džiga tēmā. Šādā veidā viņiem arī izdevās tikt pie divām līdakām, bet abas atkal zemmēri. Tomēr šādā tēmā viņi ilgi nemakšķerēja un atkal pieslēdzās iepriekšējai copes tēmai. Tas atnesa vēl vienu asari 26cm, atkal uz lielo vobleri un vēl zemmērus. Jau gāja sacensību pēdējā stunda, bet protokolā tikai divi asari. Kaut gan līdakas bija noķertas 6gb, bet neviena netika mērā. Visas bija 45-49cm. Līdz sacensību beigām jau bija palikusi mazāk kā pusstunda, kad abi sarunāja nomainīt vietu un kā saka atdod godu tai vietai, kur bija visvairāk copes tajā dienā. Un.....tikko piebraucām tur, jau pirmajā metienā kārtīga cope un laivā tika iedabūta stabila mēra līdaka. Ja nemaldos, tad bija 59cm.

Viņi bija šo līdaku godam nopelnījuši. Un tam ir jābūt ļoti patīkamam momentam, kad ko tādu izdodas izdarīt sacensību beigās, pie tam, pēc tādas sūras copes, kā ir Kokneses posmā.  Drīz vien arī bija sacensību pirmās dienas beigas un braucām nodot protokolus. Pēc rezultātu apkopošanas Pēteris ar Ingusu, pēc pirmās sacensību dienas bija 7.vietā. Pirmajā vietā šosezon ļoti stabili startējošie Valters Rubenis un Roberts Valters no Lucky John. Bet man jau vairāk uztrauca kā ir EFT komandām un mūsējiem pēc pirmās dienas viss bija labi, ar iespējām otrajā dienā uzlabot rezultātus. EFT-1 Armands ar Kasparu otrie pēc pirmās dienas, EFT-2 Gints ar Ivaru ceturtie, bet EFT-1 Viktors ar Māri 10.vietā. Atlikusī dienas daļa bija atpūta, sarunas, peldes un makšķeru pārsiešanas. Vakarā atkal komandas sapulce, kurā tika izdomāta taktika sacensību otrajai dienai.

Otrā sacensību diena.

Otrajā sacensību dienā starts bija pārcelts agrāk, lai pēc iespējas izbēgtu no karstuma. Domāju, ka tas bija ļoti pareizs lēmums.

12:00 sacenības jau bija beigušas un karstums pēc tam bija tāds, kā uz pannas. Otrajā dienā es tiku ielozēts pie Lucky John ekipāžas Egīls Draudiņš - Vitālijs Karpenkovs. Atkal man bija ļoti laba iespēja pavērot ļoti spēcīgus sportistus. Abiem pirmajā dienā nebija pārāk veicies. Arī Vitālijs ar Egīlu sacensības iesāka ar piekrastes copes tēmu, bet savādākā manierē.

Pavisam cita mānekļu izvēle, mānekļu izmēru izvēle un arī nostāšanās uz copes punkta savādāka. Vitālijs sākumā diezgan daudz darbojās ar poperiem, bet diemžēl copes uz tiem nebija. Žēl, jo parasti tas ir labs skats, kad zivs uzbrūkt poperim. Sacensību otru pusi abi veltīja kanšu tēmai un parsvarā darbojās ar džigu. Nedaudz arī ar dropšotu. Viena kārtīga cope bija, zivs tika mazliet pavilkta, bet nospruka. Kopumā abiem bija vairākas zemmēra līdakas un kāds bariņš ar mazajiem asariem. Īsāk sakot arī šajā dienā abiem neveicās un protokolā tika ierakstīti vien divi mēra asari - 20cm un 25cm. Bet toties man bija iespēja pavērot mānekļu vadīšanas tehnikas nianses, kuras obligāti izmēģināšu savās ikdienas copēs. Pēc rezultātu apkopošanas toties viss bija ļoti labi salicies manai komandai. Individuāli pirmie Kokneses posmā Gints Zeiļa - Ivars Riciks(līdz ar to zelta medaļa un kauss arī man), otrie EFT-1 Armands Ērglis - Kaspars Holms, bet trešajā vietā Lucky John Valters Rubenis - Roberts Valters. EFT-1 Viktors ar Māri 9.vietā Kokneses posmā.

Arī sezonas kopvērtējumā viss salikā labi. EFT-1 vien par vienu punktu atpalika no Lucky John. Tā varēja būt viena nenoķerta zivs Burtnieka posmā, kurš nebija veiksmīgs priekš EFT. Toties atlikušajos divos posmos EFT nodemonstrēja, ka joprojām ir ļoti konkurēt spējīgs kolektīvs un komandas darbības, tieši kā komandai, ir ļoti labā līmenī.

Nu ko, būšu kā ekipāžas tiesnesis piedalījies jau divas pilnas sezonas Latvijas čempionātā spiningošanā no laivām un ieguvumu, protams ka ir daudz. Daudz jaunu paziņu, daudz jaunu atziņu, daudz jaunu copes knifiņu. Šogad patika tas, kas tika iesākts jau Latvijas kausā 2017. gadā. Tas, ka katru dienu tiesnešus lozē pa jaunu. Tā ir ļoti laba iespēja vienu sacensību ietvaros pavērot divas dažādas ekipāžas darbībā un no katra kaut ko noskatīt un pamācīties. Katrā gadījumā, šī bija, ne mazāk interesanta sezona, piedaloties Latvijas čempionātā, kā pirmā sezona.

Kā būs tālāk, to redzēs. Ne asakas visiem! Gan sportistiem, gan visiem citiem makšķerniekiem/-cēm!