Nedaudz par Burtnieka posmu

Nu jau otro sezonu esmu Eboat Fishing Team komandā un piedalos Latvijas čempionātā spiningošanā no laivām. Piedalos kā ekipāžu tiesnesis, ne dalībnieks. Tā man ir iespēja vērot visus norises procesus "no iekšpuses", skatīties un mācīties no komandas biedriem un no tiem sportistiem, kurus tiesāju sacensību laikā.  Pirmais posms komandai nav iesācies tā kā gribētos, tāpēc arī man pēc šī posma sajūtas ir ļoti divejādas. Prieks par savu fantastisko copi pirms sacensībām, savas ekipāžas izcīnīto trešo vietu individuāli, bet ir diezgan liela škrobe par rezultātiem komandu vērtējumā. Laikam jau pagājušā gada rezultāti bija izlutinājuši. Bet tagad par visu pēc kārtas.

Treniņi
Komanda aizvadīja treniņus Burtnieka ezerā jau no nedēļas vidus, bet man sanāca pievienoties tikai ceturtdienas vakarā. Pēdējā treniņu dienā parasti vairs jaunas vietas nemeklē, zivis cenšas "nedurstīt",  vien "noslīpē" iepriekšējo dienu treniņos gūtās atziņas.  Uz piektdienu man tika iedota Jāņa Brieža laiva un es ezerā laidos viens pats, bez kaut kādiem konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, vien tiku pabrīdināts par dažām vietām, kur lai nebraucu. Tajā vietās sacensībās plānoja braukt manas komandas sportisti un pat viņi paši pirms sacensībām nelien tajās vietās, lai neizbojātu copi sacensību laikā. Tas, ka copēju viens, no vienas puses pat bija labi. Jo sportistiem pēdējā treniņu diena ir diezgan specifiska un īsti var nesanākt cope. Pie kam copējot vienam, bija iespēja pārbaudīt kas tad īsti palicis prātā no pagājušā gada sacensībām. Motivāciju piedeva arī tas, ka iepriekšējā sestdienā te biju atbraucis ar draugu un diezgan smagi aplauzies. Labi, tad bija citi laika apstākļi un mēs bijām airu laivā, bet tas nemazina pašu faktu. Tātad ielaidos es cerību pilns un cerības pilnībā attaisnojās! Gari nerakstīšu, vien pateikšu, ka Burtnieks - tas ir kaut kas! Ne vienmēr, bet kad ir, tad ir kaut kas vienreizējs! Man personīgi tāda cope nebija nekad bijusi! Es laivā ievilku 11mēra līdakas un divus asarus.

Visas zivis palika dzīvot Burtniekā. Man tik daudz mēri vienā copes reizē nebija bijuši. Un vēl vismaz 7-8mēri aizgāja, pie kam, vairākums pie pašas laivas, jo nebija zivju uztveramā tīkliņa. Un cik vēl tukšās copes un zemmēra līdakas! Tas bija kaut kas fantastisks! Mēra līdakas man nebija lielas - no 50cm līdz 66cm, bet nu pats copes process ekselents. Izbaudīju copi pat visiem 100%! Ideāla copes diena!

Vakarā bija komandas sapulce, kurā tika izstrādāts plāns pirmajai sacensību dienai. Nodevu komandai arī savu copes dienā iegūto informāciju. Uz ko man ķērās un kur, kā arī, kur man neķērās un pēc kāda "razklada" biju copējis.

Pirmā sacensību diena
No rīta bija reģistrācija, pie kam, bija jāierodās visiem komandas dalībniekiem un jāparakstās, lai reģistrācija tiktu ieskaitīta. Pēc reģistrācijas bija komandu ekipāžas tiesnešu izloze un es tiku ielozēts pie ML Auto Fishing Team ekipāžas: Edijs Millers - Edgars Dreimanis. Vēlāk bija komandas kapteiņu un tiesnešu sapulce, kur galvenais tiesnesis un viņa palīgs izskaidroja visus jautājumus par tiesāšanu un reglamentu. Pēc brītiņa bija čempionāta atklāšana! Šoreiz ļoti svinīgi, ar karoga pacelšanu un Latvijas himnu. Tas bija patīkami!  Un tad jau visi sasēdās pa laivām un lēnām izbrauca ezerā, kur gaidīja starta signālu. Starts bija divās daļās. Puse sportistu sāk braukt uz savām vietām ātrāk(pēc signāla), otra puse vēlāk, bet copi visi sāk tieši 9:00! Sēžot pie Edija un Edgara laivā jau pirmās stundas laikā sapratu, ka kaut kas īsti nav tā, kā bija vakar. Copes nebija daudz un kuras bija, tās bija tādas gariem zobiem. Īsti nav ko arī vairs uzrakstīt, jo protokolā es viņiem ierakstīju divas mēra zivis - divas  līdakas!

Bija viņiem iespēja vēl kaut ko noķert, jo šis tas atkratījās, bija tukšās copes un zemmēriņi, bet pa lielam es nebiju gaidījis, ka būs tā, sevišķi pēc piektdienas paša piedzīvotā. Bet nu kā bija, tā bija. Pēc pirmās dienas bija dalībniekiem un tiesnešiem pusdienas. Pēc rezultātu apkopošanas, izrādījās, ka gandrīz neviens nebija "savilcis" kā plānots.  EFT1 un EFT2 katriem viena ekipāža nostartējusi ok, bet viena zem vidējā. Kopumā viduvēji, bet vēl ar labām iespējām visu izlabot otrajā dienā. Vakarā bija komandas sapulce, kur tika izstrādāta taktika sacensību otrajai dienai.

Otrā sacensību diena
Otrā diena atkal sākās ar visu dalībnieku reģistrāciju un vieglām brokastīm, pēc kā atkal bija izloze un tiesnešu/komandas kapteiņu sapulce. Šoreiz tiku ielozēts pie Salmo ekipāžas Gustavs Plūme - Kristaps Kotāns.  Viņus iepriekšējā dienā bija vajājušas dažādas tehniskas ķibeles, kuras savas korekcijas ieviesa arī sacensību rītā. Pēdējā brīdī tika dabūta cita laiva, ar ko startēt, bet bez elektromotora, bez eholotes un ar vieglu enkuru striķī, kurš īsti to laivu neturēja.

Nu kā bija, tā bija, par cīņas sparu vien jāpaslavē. Pie tam iepriekšējā dienā, ar visām ķibelēm, tāpat bija tīri labi saķēruši zivis. Un jāsaka, ka arī otrajā dienā viņi parādīja, ka prot ķert līdakas un prot pielāgoties apstākļiem. Par cik nekurs neturēja, tad ar izmestu enkuru visu laiku tika slīdēts pa ūdens virsmu un apmētātas perspektīvās vietas(kuras arī tika noteiktas vizuāli un uz atmiņu, jo eholotes nebija) un interesantākās vietās šāda procedūra tika atkārtota. Pārbrauciens atpakaļ, izmests enkurs, ar kuru laiva tāpat slīd un atkal apmētā interesantās vietas. Gandrīz kā ar I-pilot Īsāk sakot, laivā tika iedabūtas 9mēra līdakas un viens ļoti smuks asaris - 35cm!

Un jāsaka, ka iespējas vēl bija. Viena riktīgi lielā neuzsēdās un vēl vairāki stabili mēri norāvās. Patika kā šī ekipāža darbojās. Sacensību beigas, rezultātu apkopošana un viss ir ne pārāk labi priekš manas komandas. Pēc pirmā posma individuālā vērtējumā 3.vieta Gintam ar Ivaru, bet visi pārējie padsmitajās vietās. Arī komandu vērtējumā neviena no EFT komandām netika pirmajā trijniekā, pēc pirmā posma.
Pirmais trijnieks individuālā vērtējumā:
1. Valters Rubenis - Roberts Valters (Lucky John)
2. Harijs Raciborskis - Raivis Bergs (Fishbon)
3. Gints Zeiļa - Ivars Riciks (EFT-2)

Pirmais trijnieks komandu vērtējumā, pēc pirmā posma:
1. Lucky John
2. Fishbon
3. Salmo
EFT-2 ir ceturtie, bet EFT-1 sestie.
Noteikti nav tā, kā bija iecerēts, bet domāju, ka pareizie secinājumi tiks izdarīti, kolektīvs vēl vairāk saliedēsies un iespējams neliels pēriens pat bija vajadzīgs.

Par sacensībām
Šogad viss šķiet krietni labāk noorganizēts. Mazāk dažādu neskaidrību un pilnīgi visi jautājumi jau tiek atrisināti pirms sacensībām - tiesnešu un komandas kapteiņu sapulcēs. Šogad viss ir it kā stingrāk(tā pati reģistrācija un protokolu nepieņemšana pēc noteiktā laika), bet vismaz uzreiz viss izskatās tā daudz labāk. Ka ir reglaments un kārtība, ne tikai uz papīra. Tā pati himna un karogs atklāšanas ceremonijā - tas tiešām bija skaisti. Nav vairs tas bardaks ar izlozēšanu un bardaks pie protokolu skaitīšanas. Speciālā balva par lielāko zivi arī ir forši! Vispār viss izskatās organizētāks pašlaik. Manuprāt galvenais tiesnesis Mārtiņš Babris un palīgs Kaspars Zvaigzne - ir labs duets šādu sacensību tiesāšanai.

Īss rezumē
Kā jau minēju, sajūtas ļoti divejādas pēc šī posma. Bet ir nenoliedzams prieks par savu piektdienas izdevušos copi un prieks par to, ka mana piektdienas atrastā vieta bija noderējusi svētdien Viktoram ar Māri. Viņiem tur divas mēra zivis un turpat blakus vēl trīs. Tas bija patīkami. Speciāli uz Burtnieku biju sagatavojis vienu kātiņu, lai mētātu rotiņus un uztinis tur mono auklu. Ar domu, lai nesavērpj pīto. Ideja varbūt bija laba, bet tad ir vajadzīgs krietni jūtīgāks kāts. Savādāk copi no zacepa praktiski nav iespējams atšķirt, līdz ar to daudz shodu. Bet nu arī tā būs laba mācība. Burtnieks vispār ir tāds ezers, kur reizēm varbūt pat visu vajag darīt pavisam vienkārši un tas strādā. Tas pats rotiņš Burtniekā ļoti labi strādā. Īsāk Burtnieks, vismaz maijā, ir viens brīnumains ezers. Jā, var būt arī grūta darba cope, bet ir liela iespēja uztrāpīt uz tādu lielisku copi, ka tāda paliks ilgi atmiņā!
Ne asakas visiem!