Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Ziņas [340]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 8
Viesi: 6
Lietotāji: 2
martins_, Zivnieks
Sākums » Ziņas » Ziņas

Uz copi dodas dāmas
[ ] 29.12.2011, 21:45

Foto: Aldis Jermaks

Uz copi dodas dāmas


Salgales pagasta "Stienberģos" dzīvo nu jau vismaz sestā Baltiņu paaudze. Un, cik atceras tagadējā māju saimniece Dace, protams, arī Baltiņa, katrā ģimenē noteikti bijis kāds makšķernieks. Un kā nu ne – ūdeņu vilinājums ir nepārvarams. Upe tepat blakus, atver logu un klausies, kā zivis plunkšķinās. Bet no pagalma vari grunteni ielingot Lielupē gandrīz no mājas stūra. 

Varen karsts un azartisks copmanis bijis Daces vecaistēvs Teodors, no viņa Dace apguvusi pirmās iemaņas, kā rīkoties ar lazdas vicu, kā uzmaukt tārpu uz āķa, kā noņemt zivtiņu. Savas pirmās zivis Dace noķērusi jau trīs gadu vecumā, tie bijuši grunduļi, asari, raudiņas. Upe toreiz izskatījusies citāda. Pie vaļēja ūdens varēja piekļūt tikai dažās vietās – Lielupes krasti bija noauguši bieziem kārklu krūmiem, zem to zariem zivīm tās labākās slēptuves un barošanās vietas. Teodors no katras makšķerēšanas reizes atgriezies ar bagātu lomu. Visos gadalaikos upē varēja noķert dažādas zivis. Pavasarī uzreiz pēc palu ūdeņu noskriešanas vectēvs lika salaku murdus, reizēm gardo ikraino zivtiņu bijis tik daudz, ka lomu vienam grūti augšā krastā uznest. Uzreiz pēc salakām sākās vimbu laiks, tās kūpinājuši, sālījuši, vītinājuši. Kad ūdens iesilis, starp doņu audzēm Dace ar opi devusies ganīt brangos līņus. Tuvu krastam seklos līčos barības meklējumos iepeldēja arī brekšu bari. Nu bet raudas un asari trāpījās katru dienu. Tagad jau daudzus gadus upmalā tuvākajā apkārtnē neredz nevienu krūmu, bebri tos novākuši pa tīro. Pašlaik grauzēji cierē uz sētā augošiem lielākiem kokiem. Vai nu tāpēc, ka iznīcināts krasta apaugums, savairojies copmaņu skaits, audzis to meistarības līmenis un uzlabojies inventārs, zivju upē tagad ir jūtami mazāk. Taču tas nav traucēklis katru brīvbrīdi ņemt rokā nu jau mūsdienīgu, ar spoli aprīkotu makšķerkātu un kāpt laivā cerībā uz lielo zivi. Dace uzskata, ka makšķerēšanas kaite ir iedzimta. Un nekur citur viņa nevarot gūt tādu dabas baudījumu kā pie upes. Vienlaikus ar pludiņu var vērot saullēktu un saulrietu, klausīties putnu dziesmas. Un kur tad vēl azarts un adrenalīns asinīs! Vistrakāk esot tajos mirkļos, kad noraujas lielā zivs, tad adrenalīns tā kūsājot asinīs, ka rokas ilgi vēl trīc. Šovasar Dace ilgi cīkstējusies ar pamatīgu meža vimbu, vairākas reizes to pievilkusi tuvu laivai, gribējusi saņemt salati aiz žaunām, taču tad zivs taisījusi atvadu rāvienu.
"Mežene tā uzsita ar plato asti, ka man pilnas acis ar ūdeni, neredzēju vairāk, kā to saņemt un milzene projām bija! Deniņos dauzīja kā ar āmuru, rokas trīcēja tā, ka nevarēju aizsmēķēt. Vainoju neveiksmē sevi un visus uz pasaules. Arī mājinieki toreiz dabūja krietni trūkties. Bet tieši tādi brīži jau copē ir tie skaistākie un paliek atmiņā uz mūžu," tagad smaidot atmiņās dalās Dace.
Arī Daces meita Evija sevi jau no mazām dienām atceras ar pīcku rokās. Ar ūdeņiem nav joka lieta, mamma meitēnam kategoriski liegusi vienai pašai iet uz upi, taču aizliegts auglis jau allaž ir tas saldākais. Bieži vien Evija aizlavījās prom no vecāku acīm, lai izbaudītu satraucošus zivs izvilkšanas mirkļus. Par skuķa kārtējo palaidnību liecināja mājās pārnestās raudiņas un asarīši, tad rājiens no mammas bija neizbēgams. Taču tas drīz aizmirsās, azarts bija tik liels, ka Evija drīz atkal viena sēdēja pie upes un vilka zivtiņas. Arī tagad copes prieks viņā nav mazinājies. Pavasarī Evijas un Haralda ģimenē piedzima Henrijs. Puikam bija tikai daži mēneši, bet mammai tā gribējās atveldzēties makšķerējot, ka viņa ierīkoja laivā bērna sēdeklīti un kopā ar bēbi devās uz copi.
Vēsture "Stienberģos" turpina atkārtoties. Makšķerēšanu par vislabāko rotaļu uzskata arī Evijas sešgadīgā meita Adriāna. Kad mamma vai omīte Adriānu pamāca, kad vajadzētu zivi piecirst, viņa kļūst pikta un nopietni nosaka: "Jūs uzmaniet savus pludiņus, es pati zināšu labāk, kad vilkt!" Reizēm, kad ciemos atbrauc Daces māsas Elita un Aīda un Evijas dzīvesbiedra Haralda vecāmāte Emīlija Ansberga, tad vienlaikus Lielupē makšķerēšanā sacenšas sešas dāmas.
Par Emīlijas kundzes makšķernieces gaitām varētu sarakstīt atsevišķu grāmatu. Savos astoņdesmit divos gados viņa bieži vien ieliek ne tikai visām sieviešu kārtas makšķerniecēm, bet arī rūdītiem un copes mākslā pieredzējušiem večiem. Arī viņa visu mūžu dzīvo Liel
upes krastā, tikai nedaudz lejpus pa straumi Tetelē.
Zina visas labākās zivju vietas, uz kurām pati ar laivu aizairējas pat vairāku kilometru attālumā. Vēl joprojām zivis Emīlijas kundze ķer tikai ar bambusa niedrīti un bez spoles. Nereti viņas lomā ir divkilogramīgi brekši, pamatīgas raudas, vimbas un asari, ka var tikai nobrīnīties, kā viņa ar šādu parikti tās spēj pievilināt un iedabūt laivā.
Kamēr Lielupe nav aizsalusi, Baltiņu dāmas savas copes gaitas turpina. No ledus viņām copēt netīk. Pašlaik ir labākais vēdzeļu ķeršanas laiks, uz dzīvo ņem līdakas. Tā ka organismu spēcinošo adrenalīnu var smelties ik dienu.


29.12.2011 ALDIS JERMAKS www.la.lv
Kategorija: Ziņas | Pievienoja: copmanis78 | Birkas: Cope, dāmas copē, makšķerēšana
Skatījumu skaits: 635 | Lejuplāžu skaits: 0 | Reitings: 5.0/3 |
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.196.127.107
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv