Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Ziņas [340]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 2
Viesi: 1
Lietotāji: 1
RicuSans
Sākums » Ziņas » Ziņas

Plekstu maisam gals vaļā
[ ] 20.10.2011, 23:40

Plekstu maisam gals vaļā


Šis gads bušu vai plekstu (sauciet, kā vēlaties) copei ir beidzot sācies tā pa nopietnam, jo līdz šim mums nezināmu iemeslu dēļ šīs zivis jūras krastam nepavisam nevēlējās tuvoties. Citus gadus ap šo laiku  makšķernieki bija butes "atvilkušies” un, tā teikt, pirmo izslāpumu remdējuši. Šogad var teikt, ka tikai tagad var pilnībā apgalvot, ka ar butēm Kurzemes krastmala ir beidzot piepildīta. Pats jau pabiju divas reizes un pārliecinājos, ka viss notiek.
Nepaliec tukšā!
Tieši tā, jo īpaši šīgada  pirmajā reizē atkal pārliecinājos, ka daudziem makšķerniekiem domāšana attiecībā uz copi jūrā ir visai primitīva. To varētu apzīmēt pavisam vienkārši — atbraucu, iemetu, savilkos un aizbraucu. Diemžēl laikam nebūs tik vienkārši, tāpēc vajadzētu paturēt prātā dažas praktiskas patiesības, ko daudzo gadu laikā, copējot jūrā, esmu apguvis un kas varbūt arī kādam noderēs. Īpaši tas skar tos copmaņus, kam Baltijas jūra nebūt neapskalo mājas lieveni, bet gan ir vairāku simtu kilometru attālumā un iespējas ikdienišķiem eksperimentiem ir stipri vien ierobežotas.
Pirms braukšanas jūras virzienā pirmām kārtām, un es pat teiktu galvenokārt, noteikti vajadzētu noskaidrot laika apstākļus, kas "vizinās” gar jūras piekrasti. Visreālāk to var redzēt interneta meteoroloģisko staciju mājaslapās. Diemžēl vairākas no tām sniedz maldīgu priekšstatu vai arī ir vienkārši neefektīvas, jo pietrūkst laika ap­stākļu izmaiņu ātrs atreferējums lasītājam. Nu apmēram tā, kas pirms trim dienām "iestādīts”, tas bez uzraudzības arī "aug”. Līdz ar to cilvēks tiek maldināts un uzticība šādām mājaslapām vienkārši zūd. Pats skatos tikai un vienīgi www.accuweather.com. Tur ir visprecīzākais situācijas novērtējums, un esmu ievērojis, ka tas dienas laikā tiek palabots attiecībā no notiekošā noteiktā vietā.
Kurzemes jūrmalas nepateicīgākais vējš ir dienvidrietums. Ar visiem pārējiem vēl var sadzīvot, bet šis sprukstiņš iepūš pāri par 10 metriem sekundē, tad praktiski gar visu krastmalu var jūrā rasties straume, kas, kā likums, sev līdzi nes zāli. Šādos apstākļos meklēt butes būs ļoti sarežģīti. Neko daudz nelīdzēs arī 200 gramu smagie svini ar tā saucamajām ūsām. Aukla tā vai šitā tiks ātri piedzīta ar jūras zāli, un līdz ar to ēsma pienesta tuvu krastam. Tas gan nenozīmē, ka te nav bušu, jo praksē jau sen pierādīts, ka šīm zivīm krasta tuvums ir ļoti interesanta vieta. Tas saistīts ar barības meklējumiem, un mēs labi zinām, ka viena no plekstes iecienītākajām ēsmām ir mazie gliemezīši, ko šīs sugas zivis ar savām kaulainajām mutēm skalda kā riekstus un ēd kā medusmaizi.
Atgriežoties pie negantajiem vējiem, ja tomēr iznāk tā, ka esat kaut ko palaiduši garām un jūra sagaida neviesmīlīgi, tad ir vērts ieskatīties kartē. Tā kā Kurzemes jūrmalas piekraste nebūt nav taisnā līnijā, tad no šīs straumes iespējams noslēpties. Jāteic arī, ka pilnīgi mierīgs laiks ar mazu vilni vai arī pilnīgu "spoguli” jūrā nav  labākais sabiedrotais plekstu copē. Ideāls laiks ir ar vēju krasta virzienā un vidēja izmēra vilni.
Maltīte bez
filozofiskām pieskaņām
Nu jau aizvien retāk nākas dzirdēt tās vārsmas, kuru radītāji, gribēdami kaut kā īpaši izcelties, sāk fantazēt par tēmu, ko vislabāk butēm piedāvāt. Varianti ir dažādi. Pēkšņi vienai kompānijai (patiesībā tas ir viens cilvēks) ir plekstes ķērušās tikai un vienīgi uz raudas filejas gabaliņiem. Citiem tikai un vienīgi uz  vimbas ādas strēmelītes. Vēl atjautīgāki mēģina būt tie, kam mencu vai vistu akniņas šķiet ideālākā ēsma, ko varētu plekstu copē "apspēlēt” un tad uzjautrināties, ka viens otrs šīm pasakām arī noticēs. Vēl jau atliek arī visuresošās reņģes, uz kurām praktiski var noķert vai visas zivis.
Patiesībā nebūt netaisos apstrīdēt šīs ēsmas, jo butēm tās der pilnīgi visas. Taču kāpēc sarežģīt sev dzīvi, ja patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Iegādājamies krevetes, kas butēm ir  vispazīstamākā ēsma, un, nešauboties ne mirkli, spraužam uz āķa. Ja butēm būs ēstgriba un viņas būs tajā pašā posmā, kur nogulsies jūsu gruntsmakšķeres sistēma ar ēsmu, piedzīvosiet daudz neaizmir­stamu mirkļu un mājinieki jau labu laiciņu pirms makšķernieka ierašanās mājās būs iekurinājuši kūpinātavu vai sagatavojuši maksimālo daudzumu pannu, jo vienas plekstes izmērs bieži vien ir arī visas pannas apmērs. Tā kā joki jokiem, bet te ir arī nopietnas lietas.
Sistēmas pareizība un lietojuma dažādība
Iegādājoties bušu sistēmas vai izveidojot tās pašiem, ir jāņem vērā daži būtiski momenti, bet par visu pēc kārtas. Pamatauklas resnums — 0,45 — 0,5 milimetri. Vislabāk, ja tā ir fluoriscējoša. Pavadiņu resnums — 0,4 milimetri, bet es arī nekautrējos no resnākas, jo šajos gados, kopš siroju rudeņos pa jūras krastu, ir izdevies uz gruntsmakšķeres izcelt arī 12 taimiņu. Ar šiem "puikām”  gan joki mazi, jo ir nācies piedzīvot arī smagas vilšanās, kad, pārspīlējot ar auklas resnumu, bija vien jānoskatās, kā pumpainais aiziet. Tāpēc, ejot butēs, sportiskos principus atmetu malā, jo šai zivij auklas resnums ir pilnīgi vienaldzīgs. Divi āķi, trīs vai četri? Dilemma, ko apspriež vienmēr un visi. Jāatceras noteikumi, kas vēstī, ka maksimāli pieļaujamais makšķeru skaits robežojas ar četri, bet kopējais āķu skaits uz visām makšķerēm kopā nedrīkst pārsniegt astoņus gabalus. Savukārt āķu skaits uz vienas makšķeres nedrīkst pārsniegt skaitli četri.
Tāpēc piedāvāju īsas savas pārdomas. Makšķerējot jūrā un zinot, ka vislabākā cope bieži vien saistās tieši ar nakts tumsu, starp makšķerēm ieturu 10 metru attālumu. Līdz ar to man pilnībā pietiek ar trim makšķerēm. Uz divām no tām ir pa trim āķiem, bet uz vienas — attiecīgi divi. Galīgs absurds šķiet cope ar divām gruntsmakšķerēm un četriem āķiem uz katras. Tas tāpēc, ka bute itin bieži ir jāmeklē. Tad nu makšķeru daudzums var izšķirt daudz ko, jo, pateicoties to skaitam, var apgūt lielākas teritorijas, līdz top skaidrs, kur šīs zivis tajā brīdī migrē. Pilnīgi aplams ir uzskats, ka butes barojas tikai no grunts. To pierāda situācijas, kad sistēma ar ēsmu un trim āķiem tiek iemesta uz pirmā sēkļa kants krasta virzienā un butes itin regulāri ņem tieši augšējo pavadiņu, kas, ņemot vērā makšķeres uzstādījumu un ēsmas vietu, no gultnes ir vismaz metra augstumā. Sistēmā noteikti lietojam plastmasas vai metāla pleciņus (labāk jau pēdējie, jo pirmie mēdz bieži vien pārlūzt), savukārt pavadiņu garums nedrīkst pārsniegt pleciņu garumu, citādi metiena brīdī pavadiņa ar āķi var appīties ap pamatauklu un krietni samazināt copes momenta iespējas.
Pērlīšu un svina variācijas
Būtībā viss ir ļoti vienkārši. Cenšamies nepārspīlēt ar lielumu, bet atturamies arī no mazām un blāvu krāsu plastmasiņām. Tā kā butes ir kā žagatas kāras uz spilgtām lietām, tad dienas gaišākajā daļā izmantojam spilgti sarkanas, zaļas vai dzeltenas krāsas. Mazāk efektīvas ir baltas vai melnas pērlītes. Savukārt uz nakti es, piemēram, sistēmas mainu un pārkabinu tās, uz kurām ir tikai fluoriscējošas un gaismu uzsūcošas pērles. Ja runājam par svinu, tad savā praksē nekad neizmantoju "ūsaiņus”. Tas tāpēc, ka garās, metāliskās ūsas praktiski katru reizi, pildot savu misiju, dziļi ierokas blīvajās jūras smiltīs. Ja tas vēl notiek vietās, kur gultne ir klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, tad iznāk krietni pastīvēties, lai izdabūtu šo veidojumu no smiltīm ārā. Kāda te runa var būt par piecirtienu copes brīdī, kaut arī visiem valda uzskats (un par nepareizu to uzskatīt gluži nevarētu), ka bute, ņemot ēsmu, to ierij tik dziļi, lai makšķerniekam nebūtu vairs nekādu problēmu ar tās izvilkšanu krastā. Visbiežāk izmantojamais svins ir apaļas formas ar lējuma radzēm un tukšu vidu. Svars atkarīgs no laika apstākļiem un svārstās no 80 līdz 160 gramiem.
Nu, tad uz priekšu, tauta! Plek­stes jau gaida un kārtojas rindā!


Einārs Siliņš 18.10.2011. 08:29 www.staburags.lv

Kategorija: Ziņas | Pievienoja: copmanis78 | Birkas: cope jūrā, Butes
Skatījumu skaits: 805 | Lejuplāžu skaits: 0 | Komentāri: 2 | Reitings: 5.0/1 |
Komentāru kopskaits: 2
2 Armands   (01.11.2011 16:35)
Kāpēc vajag 0.45-0.5mm pamatauklu?

1 Johnny_Bravo   (24.10.2011 10:01)
Interesanti! ja

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.196.47.128
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv