Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Ziņas [340]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 5
Viesi: 4
Lietotāji: 1
Augustszz24
Sākums » Ziņas » Ziņas

«Mirušās zonas» Baltijas jūrā strauji pieaug
[ ] 04.07.2012, 22:14

«Mirušās zonas» Baltijas jūrā strauji pieaug

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks. Pētījumi rāda, ka jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu kvadrātkilometru lielas «mirušās zonas». Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek sākta ilgtermiņa iniciatīva «Spēks ir tīrā jūrā».

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas fondu un SEB banku. 

Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

Liela daļa jūras ir mirusi 

Pēc Pasaules Dabas fonda datiem, liela daļa Baltijas jūras ir mirusi. Tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada dēļ vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Baltijas jūrā ir pasaulē lielākās «mirušās zonas», kuru esamībā vainojami cilvēki.

Kopš 1960.gada «mirušās zonas» ir palielinājušās četras reizes. 

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta.

Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras,

nevis turēties pa gabalu no milzu smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» pauž kampaņas iniciators.

Vērsīsies arī pie valdības 

Šogad «Spēks ir tīrā jūrā» ietvaros Dzintars kopā ar draugiem mācīs iedzīvotājiem, kā ikdienā rūpēties par Baltijas jūru, kā arī aicinās valdību rīkoties, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli.

Tāpat arī viesosies lielākajās pašvaldībās, lai inspicētu notekūdeņu nonākšanu upēs, no kurām tie ceļo uz jūru un veiks citas darbības, pievēršot uzmanību Baltijas jūras kritiskajam stāvoklim.

Kampaņas laikā veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka

gandrīz visi Baltijas iedzīvotāji Baltijas jūru uzskata par dārgumu,

taču tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto zina, ka ūdens ir piesārņots. 

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju. Krietni optimistiskāk ir noskaņoti aptaujātie respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu. Savukārt pilnībā pārliecināti, ka Baltijas jūra ir tīra, vien 3% aptaujāto Latvijā un Igaunijā un 5% Lietuvas respondentu.

Iedzīvotāji par lielāko piesārņotāju uzskata atkritumus 

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu. Lai arī eksperti uzsver, ka

lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem,

iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku, to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

«Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātu, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. 

Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmumus, kas gadu no gada ir atlikti.

Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,» uzsver Pasaules Dabas fonda Jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis. 

Ko ikviens var darīt Baltijas jūras labā?

Speciālisti apkopojuši ieteikumus, ko ikviens var darīt Baltijas jūras labā.

Virtuvē – neizmantot fosfātus saturošus trauku mazgājamos līdzekļus. Izvēlēties ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus. Iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā augušas zivis, neiegādāties nepieaugušas, apdraudētas zivis.

Kustībā –

maksimāli daudz izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus

(velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); labāk vilcienu un autobusu, nekā automašīnu, kuģi vai lidmašīnu. Cienīt vārīgo jūras un piekrastes dabu.

Ievērojot tīrību un apsaimniekojot atkritumus – atcerēties, ka jūra nav tualete un izgāztuve! Neizmantot jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu. Censties samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.

Baltijas jūras aizstāvji arī aicina iedzīvotājus iesaistīties lemšanā par savu jūru: «Esi aktīvs un iesaisties sabiedriskajās apspriešanās. Ziņo par nepilnībām, iesaki risinājumus un paud savu nostāju!»

Santa Kvaste, TVNET
04.07.12

Kategorija: Ziņas | Pievienoja: parcopi | Birkas: Baltijas jūra, piesārņojums
Skatījumu skaits: 649 | Lejuplāžu skaits: 0 | Reitings: 5.0/1 |
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.162.10.211
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv