Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Kategorijas
Ziņas [340]
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0
Sākums » Ziņas » Ziņas

LZF iesniegumus par rūpniecisko zveju
[ ] 15.01.2012, 16:11


LZF iesniegumu par rūpniecisko zveju.

LR Zemkopības ministrei L.Straujumas kundzei;

2011.gada 14.oktobrī notika biedrības „Latvijas Zvejnieku federācija” biedru kopsapulce , kura pieņēma lēmumu uzsākt aktīvas darbības veikt Grozījumus Zvejniecības likumā, kuri skar velkamo vadu un zivju murdu zveju iekšējos ūdeņos.

2003.gada veiktajos Zvejniecības likuma 17.3 punkta grozījumos tika noteikts, ka velkamo vadu zveja iekšējos ūdeņos tiek aizliegta,kā arī virknē publiskajos ūdeņos iekšzemē tika aizliegta rūpnieciskā zveja vispār. Pagājis pietiekami ilgs laika posms un zivsaimnieciskā situācija pēc šiem populistiskajiem lēmumiem nav uzlabojusies,bet kopumā pasliktinājusies – ko galvenokārt noteica Vides un Reģionālās attīstības ministrijas nespēja kontrolēt makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanu.

Publiskajos ūdeņos, kur nav zvejas un atbildīgas apsaimniekošanas, raksturīga ir aktīva maluzveiniecība, kā arī mazvērtīgo zivju sugu, kā, piemēram, raudu, pliču, ruduļu, karūsu savairošanās.

Pirms 10 – 15 gadiem mazvērtīgo zivju nozveju veica ar velkamajiem vadiem, tādejādi samazinot ūdenstilpju aizaugšanu un attīrot gultni. Tas tā notiek arī citur, kā Igaunijā – Peipusa ezerā, Zviedrijā – lielajos ezeros, kur speciāli īrē zvejas liellaivas no jūras piekrastes, laitralētu mazvērtīgās zivis. Vairākās licencētās makšķerēšanas vietās Latvijā jau ir radusies problēma, ko darīt ar mazvērtīgo zivju pārmērīgo savairošanos, ūdens dzidrības samazināšanos, skābekļa deficītu un ūdenstilpju strauju aizaugšanu. Te varētu būt risinājums savulaik zinātniski nepamatotiem rūpnieciskajiem zvejas aizliegumiem.

Uzskatām, ka ir jāatļauj velkamo vadu zvejas ezeros, kur ir ļoti daudz neizmantotu karpveidīgo zivju sugu. Tādejādi tiktu izzvejotas zivis, kuras šobrīd netiek izmantotas un kuras konkurē ar vērtīgajām zivīm, samazinātos ūdenstilpju aizaugums un zivju slāpšana, kā arī palielinātos vietējo zivju piedāvājums tirgū. Jāatzīmē, ka velkamo vadu zvejas lomos pēc iepriekšējo gadu datiem bija sastopamas tādas zivju sugas, kas tikai nelielā apmērā sastopamas makšķernieku lomos, un tāpēc vadu zvejas konkurences līmenis ar makšķerēšanu nebūt sevišķi augsts.

Līdzīgi zivju murdu lomos dominē karpveidīgās zivis. Uzskatām, ka zveja ar murdiem būtu jāatjauno Ķīšezerā, Juglas un Babītes ezeros, kā arī Ventā, jo zvejas aizliegumi neko nav devuši cerēto efektu, kā tikai vienīgu vērienīgu maluzveiniecību,apjomīgu zivju izzveju un nonākšanu publiskā piedāvājumā bez nodokļu maksājumiem.

Dauzi zvejnieki saskaras ar problēmu, ka zvejas žurnālu ar dažiem ierakstiem spiesti vest uz JIŪP nodaļām katru mēnesi, tērējot naudas līdzekļus, kas nereti pārsniedz licences cenu, tādēļ ierosinām zvejas datus nosūtīt arī elektrōniski, tā kas notiek daudzviet pasaulē.

Latvijas Zvejnieku federācijas (parakstīts) Ē.Urtāns

Valdes priekšsēdētājs (zīmogs)

(zīmogs) SAŅEMTS Zemkopības ministrijā 01.11.2011



Teksts ir norakstīts no foto kopijas .



Ja arī Jums ir savs viedoklis uz augstāk minēto dokumentu - sūtiet mums uz e-pastu; info@svaa.lv


Izskatot Biedrības „Latvijas Zvejnieku Federācija” 2011.gada 31.oktobra iesniegumu Nr. 11-08 Par rūpniecisko zveju, kas adresēts LR Zemkopības ministrei L.Straujumas kundzei brīnījos par to ko šī biedrība prasa un ar ko pamato .

Latvijas Zvejnieku Federācija savā iesniegumā rūpnieciskās zvejas atļaušanai kā vienus no iemesliem norāda Vides un Reģionālās attīstības ministrijas nespēju kontrolēt makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanu un to, ka zvejas aizliegumi neko nav devuši cerēto efektu, kā tikai vienīgi vērienīgu maluzvejniecību, apjomīgu zivju izzveju un nonākšanu publiskā piedāvājumā bez nekādiem nodokļiem.

Citāts Nr.1. „Pagājis pietiekami ilgs laika posms un zivsaimnieciskā situācija pēc šiem populistiskajiem lēmumiem nav uzlabojusies, bet kopumā pasliktinājusies – ko galvenokārt noteica Vides un Reģionālās attīstības ministrijas nespēja kontrolēt makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanu.”

Citāts Nr.2. „Uzskatām, ka zveja ar murdiem būtu jāatjauno Ķīšezerā, Juglas un Babītes ezeros, kā arī Ventā, jo zvejas aizliegumi neko nav devuši cerēto efektu, kā tikai vienīgi vērienīgu maluzvejniecību, apjomīgu zivju izzveju un nonākšanu publiskā piedāvājumā bez nekādiem nodokļiem.”

Viss būtu labi, tikai nav skaidrs kā rūpnieciskās zvejas atļaušana uzlabos spēju kontrolēt makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanu un izskaudīs vērienīgu maluzvejniecību, apjomīgu zivju izzveju un nonākšanu publiskā piedāvājumā bez nekādiem nodokļiem?

Par nelaimi vienīgais kas man nāk prātā ir tāda rūpnieciskā zveja, pēc kuras, ne makšķerniekam, ne zemūdens medniekam, ne maluzvejniekam, ne inspektoram pie ūdens vairs nebūs ko darīt.

Pretējā gadījumā Latvijas Zvejnieku Federācija būtu lūgusi palielināt budžetu tiem pasākumiem, kas nodrošina makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanu, precīzāk iestātos par inspektoru skaita palielināšanu.

Papildus, parasti cilvēki par likuma pārkāpumiem ziņo attiecīgām iestādēm, tad man ir ļoti interesanti cik Latvijas Zvejnieku Federācijas iesniegumu ir par apjomīgu zivju izzveju un nonākšanu publiskā piedāvājumā bez nekādiem nodokļiem, ciparam šajā gadījumā jābūt apjomīgam.

Tālāk Latvijas Zvejnieku Federācija norāda savus secinājumus par situāciju vairākās licencētās makšķerēšanas vietās. Viņu secinājumi man vēl vairāk lika nemainīt viedokli, ka Licencētā makšķerēšana nav un nevar būt izeja, lai apsaimniekotu ūdeņus.

Citāts Nr.3. Vairākās licencētās makšķerēšanas vietās Latvijā jau ir radusies problēma, ko darīt ar mazvērtīgo zivju pārmērīgu savairošanos, ūdens dzidrības samazināšanos, skābekļa deficītu un ūdenstilpņu aizaugšanu. Te varētu būt risinājums savulaik zinātniski nepamatotiem rūpnieciskiem zvejas aizliegumiem.

Apskatot citātā rakstīto ir pilnīgi skaidrs, ka biedrība norāda uz to, ka vairākās licencētās makšķerēšanas vietās licencētās makšķerēšanas ieviesēji nav spējīgi nodrošināt viņiem uzticēto un savulaik zinātniski nepamatots varētu būt lēmums ieviest šo licencēto makšķerēšanu. Ja licencētās makšķerēšanas ieviesējam jārūpējas par savu ūdenskrātuvi, tad viņš to arī dara un ja nepieciešams pielieto instrumentus, lai regulētu dažādus procesus. Tai skaitā var izpļaut zāles vai pasūtīt izlases zveju.

Negribu ticēt, ka licencētās makšķerēšanas ieviesēji dzīvo citā pasaulē? Ievieš LM, par paskatīšanos uz ūdeni ņem naudu, un tad brīnās, ka tie, kas maksā paņem vērtīgāko, bet mazvērtīgākais jāregulē un ūdens jākopj pašam. Iespējams naudas kāre liedz atļaut apkārtējiem bez maksas ķert mazvērtīgās zivis. Vieglāk ir sūdzēties vai vaimanāt, ka tās savairojušās un ko nu tagad bez zvejniekiem darīt. Katrā ziņā paldies biedrībai par secinājumiem, ka vairāki licencētās makšķerēšanas ieviesēji nenodrošina pienācīgu ūdeņu apsaimniekošanu.

Līdz šim nav īsti skaidrs par ko iestājas Latvijas Zvejnieku Federācija, tas ir kas būtu pamats, situācija ir pasliktinājusies, licencētās makšķerēšanas ieviesēji nepērk zvejnieku pakalpojumu un tāpēc viņu apsaimniekotie ūdeņi netiek pienācīgi apsaimniekoti. Ja atklāti, tad skaidrība neieviešas izlasot pārējo tāpēc īsi.

Citāts Nr.4. Publiskajos ūdeņos, kur nav zvejas un atbildīgas apsaimniekošanas, raksturīga ir aktīva maluzvejniecība, kā arī mazvērtīgo zivju sugu, kā, piemēram, raudu, pliču, ruduļu, karūsu savairošanās.

Tad jau sanāk, ka maluzvejnieki tās mazvērtīgās zivju sugas pavairo salaiž, pie tam licencēto makšķerēšanas ieviesējiem tās savairojas neskatoties uz to, ka maluzvejniekiem nevajadzētu būt. Jeb varbūt otrādi, maluzvejnieks vai jebkurš zvejnieks, tāpat kā licences pircējs ir ieinteresēts paturēt vērtīgāko, to ko izdevīgāk patērēt vai pārdot, un ūdenī paliek tas, kas paliek pāri. Attiecīgi šāds ūdens stāvoklis, daudz mazvērtīgās zivju sugas, liecina par to, ka vērtīgās zivis, dēļ kurām būtu vērts atjaunot rūpniecisko zveju nespēj sevi atražot. Līdz ar to rakstītais ir vairāk arguments pret, nevis par.

Citāts Nr.5. Pirms 10-15 gadiem mazvērtīgo zivju nozveju veica ar velkamajiem vadiem tādējādi samazinot ūdenstilpņu aizaugšanu un attīrot gultni. Tā tas šobrīd notiek citur, kā Igaunijā – Peipusa ezerā, Zviedrijā – lielajos ezeros, kur speciāli izīrē zvejas liellaivas, no jūras piekrastes lai tralētu mazvērtīgās zivis.

Cik sanāca palasīt citu viedokļus, gultnes attīrīšanai un aizaugšanas novēršanai tralis nav tas īstais instruments, pie tam neesmu īsti dzirdējis, ka Rīgas Jūras līča grunts būtu labi attīrīta un mazāk aizaug, bet zvejnieki tur zvejo nepārtraukti. Salīdzinājums ir ar izvēlēts tā lai cilvēks, kas neiedziļinās lasītu to ko vajag. Peipusa ezers 2613 km2, Zviedru Vänern 5648 km2, Vättern 1893 km2, no Zviedrijas lielākajiem, desmitajam platības ir vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar Latvijas lielāko Lubānas ezeru, kura platība ir 80,7 km2 (no wikipedia.org). Attiecīgi jautājums cik korekts ir salīdzinājums? Ja uzskatāt, ka korekts, tad ņemot vērā pasaules tendences ierobežot vaļu rūpniecisko ieguvi, rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos nedrīkst atļaut. Kopējās frāzes līdzīgas, kaut kas zivij līdzīgs ar pieminēts.

Ja jau Baltijas jūrā ar visiem 377000 km2 reņģes nespēj atražoties tā, lai rūpnieciskai zvejai nevajadzētu ieviest kvotas, tad kas notiks ar iekšējiem ūdeņiem? Tos izsmels sausus un stāvēs visi pie sasitas siles, meklējot finansējumu lai atjaunotu zivju resursus. Varbūt kāds var pateikt, ka LR Zemkopības ministrija jau 16.augustā (2011.gada) pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12/23 Par reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, jo kvota 2937 tonnas reņģu jau bija noķerta (http://www.zm.gov.lv/doc_upl/4.1-12-23_-_2011.pdf). Un tas ar visām sūdzībām par piekrastes zvejniecības nīdēšanu un kuģu griešanu un nodošanu metāllūžņos un to, ka līcis ir 18000 km2. Ja iekšējos ūdeņos atļaus rūpniecisko zveju kas noteiks un kontrolēs kvotas, ja jau pēc pašas Latvijas Zvejnieku Federācijas teiktā kontrole netiek nodrošināta jau ar esošajiem resursiem?

Nu labi, ja izlaidīsim visu kas rakstīts iepriekš, ar vārdu „uzskatām” šķiet, ka nu varēs saprast ko tad īsti biedrība vēlas panākt.

Citāts Nr.6. Uzskatām, ka jāatļauj velkamo vadu zveja ezeros, kur ir ļoti daudz neizmantotu karpviedīgo zivju sugu. Tādējādi tiktu izzvejotas zivis, kuras šobrīd netiek izmantotas un kuras konkurē ar vērtīgajām zivīm. Tādējādi tiktu izzvejotas zivis, kuras šobrīd netiek izmantotas un kuras konkurē ar vērtīgajām zivīm, samazinātos ūdenstilpņu aizaugums un zivju slāpšana, kā arī palielināsies vietējo zivju piedāvājums tirgū. Jāatzīmē, ka velkamo vadu zvejas lomos pēc iepriekšējo gadu datiem bija sastopamas tādas zivju sugas, kas tikai nelielā apmērā sastopamas makšķernieku lomos, un tāpēc vadu zvejas konkurences līmenis ar makšķerēšanu nebūtu sevišķi augsts. Līdzīgi zivju murdu lomos dominē karpveidīgās zivis.

Tad sanāk, ka zvejnieki tikai tās mazvērtīgās grib zvejot, tikai rodas daži jautājumi. Vai ir noiets šādām zivīm, ja jau sanāk, ka makšķernieki tās nepatur lomā, kam tās pirkt gribēsies? Vai zvejnieki spēj selektīvi nozvejot uz to kam piesakās? Kas paliek ar piezveju un izmetumiem?

Kas un kā var zināt kuri ir tie ūdeņi kur šīs, tā saucamās nevērtīgās zivis birst kā no pārpilnības raga, pasakiet man, noteikti aizbraukšu pamakšķerēt. BIOR bieži vien savu pētījumus, ļoti atvainojos, bet veic slapju pirkstu grozot vējā un pielāgo to pasūtītājam.

Kas vispār zina, kas ir makšķernieku lomā, es zinu kas ir manējā un vēl pāris, varu apliecināt, ka visu man zināmo makšķernieku lomos ir zvejnieku tā sauktās mazvērtīgās zivis, īpaši ziemā (labā ziemā ar ledu un sniegu). No kā tiek ņemti dati, no sacensību protokoliem, vai tiem datiem ko nodod licencēto makšķerēšanas vietu pasaimniekotāji? Tad loģiski, Salacā vispār tikai lašus un taimiņus ķer, bet ja skatāmies no vienām sacensībām Jūrkalnē, makšķernieku loms 99,9% sastāv no butēm. Tas pats ar zivju slāpšanu, tā parasti notiek ziemas beigās, jeb zvejnieki jau prognozē, ka ziemu vairāk nebūs. Bez tā, jau šogad makšķernieki ir atzīmējuši, ka dēļ lielo murdu skaita dēļ apgrūtinoši ir palicis makšķerēt Daugavā. Vēl tāds pēdējais, ko darīs vērtīgās zivis, plēsēji, kad zvejnieki būs iztrallinājuši visu barības bāzi?

Attiecīgi kā rezumē, pēc būtības - situācija ir pasliktinājusies, kontroles nav, maluzvejnieki zivis masveidā pārdod nemaksājot nodokļus, masveidā savairojušās zivis, kuras makšķernieki neķer, lai uzlabotu situāciju biedrība piedāvā iesviest rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, lai izķertu un tirgū pārdotu tās zivis, kuras pēc viņu domām makšķernieki neķer, tādējādi sastādot godīgu konkurenci zvejniekiem, kas makšķerē jūrā vai Rīgas jūras līcī un zivju audzētājiem, nenodarot ļaunumu makšķerniekiem un vērtīgām zivju sugām, tādējādi uzlabosies kontrole un samazināsies maluzvejnieku skaits.

Man kaut kā šķietamais risinājums situācijas uzlabošanai izskatās pavisam savādāks. Jāpanāk budžeta palielināšana makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontrolei, tai skaitā jāpalielina vides inspektoru skaits, jālikvidē licencētā makšķerēšana valsts ūdeņos, jo kā izrādās ieviesēji apsaimniekot ūdeņus neprot (saskaņā ar Latvijas Zvejnieku Federācijas rakstīto), noskaidrot reālo situāciju ūdeņos.... attiecīgi pēc situācijas noskaidrošanas var tālāk pieņemt lēmumus ko kā darīt un uz kurieni virzīties. Tas var uzlabot situāciju ūdeņos.

Rūpniecisko zvejas atļaušana iekšējos ūdeņos, papildus noslogos makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontroles mehānismu, radīs nevajadzīgu konkurenci, mazvērtīgo zivju piedāvājumu, un pārējo zivju skaita samazināšanos.

Šķiet, ka pie šādiem vai stipri līdzīgiem secinājumiem var nonākt katrs, kurš nedaudz vairāk par virspusēji ir iesaistīts nozarē un kuru interesē, kas vairāk par šodienu.

Vienīgais ko no šīs vēstules var nopietni izskatīt ir pats pēdējais, prasība pēc iespējas zvejniekiem iesniegt datus, jeb vest zvejas žurnālu elektroniski vai to iesniegšanu tuvāk dzīves vietai. Ja jau var makšķerēšanas kartes tirgot internetā, tad kāpēc lai nevarētu zvejnieki zvejas žurnālus vest elektroniski? To atbalstu un esmu par.

Kā domāju šādu iesniegumu par kaut cik izskatāmu esam, tā pirmajā daļā var pieņemt tikai cilvēks, kuram ar nozari nav pilnīgi nekāda sakara. Bet par izbrīnu LETA 23.decembrī 2011, publicē sekojošu ziņu, Vēlas legalizēt zvejniecību ar velkamajiem zvejas vadiem iekšējos ūdeņos.

LETA ziņā jau iepriekš apskatītais (iesniegumā pieminētais) tikai sagrozīts tā, lai labāk izskatās, tomēr vēl aizvien rūpnieciskā zveja izrādās ir vienīgais līdzeklis pret raudu, pliču, ruduļu, karūsu savairošanos un maluzvejniecību. Minot Zviedrijas un Igaunijas veiksmīgos piemērus aizmirsts pieminēt, ka piemēri ir no ezeriem kur mazākais ir vairāk nekā divas reizes lielāki par Latvijas lielāko. Ķīšezerā, Juglas un Babītes ezeros un Ventā arī maluzvejnieki izskaužami ar murdu atļaušanu. Es gan teiktu, ka vienīgais ko izskaudīs zvejnieki Ventā tās būs vimbas, jo rūpnieciskā zveja nozīmē atļauju zvejot arī nārsta laikā. Tas pats draud pārējām zivīm, citās vietās. Šāda atļaujas došana no ministrijas puses būtu nepārprotams spļāviens sejā tām organizācijām kas brīvprātīgā kārtā ir izvietojušas nārsta ligzdas, vairojuši zivis un sagājušas ūdeņus no maluzvejniekiem.

Izrādās, ka tā vietā lai biedrībai uzrakstītu skaistu un nepārprotamu NĒ vai labākajā gadījumā izskatītu jautājumu par elektronisko zvejas žurnālu vešanu, šis jautājums ir bijis nopietni apspriests ministrijā.

Principā ir vērts izlasīt M.Oltes komentāru vienīgais, kas to bojā ir kārtējā lētās slavas ķeršana skandinot sen novazāto zemūdens mednieku zvanu, laikam kungs ir piemirsis, ka tie, kas izrāda kaut mazākās inteliģences pazīmes un nealkst fiziski ietekmēt tos, kam ir savādāki vaļasprieki, sen ir noskaidrojuši, ka zemūdens medniekiem ir jāievēro viss tas pats, kas makšķerniekiem un vēl vairāk, kā arī to, ka organizācijas, kurā pats ir valdes loceklis sadarbojas ar zemūdens medniekiem izstrādājot izmaiņas makšķerēšanas noteikumos,

Attiecīgi ievelkot dziļi elpu un izskaitot līdz desmit vienīgais saprātīgais skaidrojums ir, ka biedrība Latvijas Zvejnieku Federācija pēta kā ir mainījusies situācija, jo valdība jauna vai pārbauda valsts ierēdņu modrību, tautā to sauc par vienkāršāk par provokāciju. Bet tad man ir jautājums, vai to kas šādu bedri rok var saukt par sadarbības partneri? Līdz šim Latvijas Zvejnieku Federācija skaitījās Zemkopības ministrijas sadarbības partnere.

Tomēr visu apkopojot, tendences ir nepatīkamas, ministrija izskata visas iespējas, kurās pavīd kaut kādas naudas dabūšana apmaiņā uz iekšējo ūdeņu resursiem. Pa to laiku tā vietā, lai apvienotos, bijušie Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA) atbalstītāji cenšas ar savu jaunizveidoto Makšķernieku organizāciju sadarbības padomi (MOSP) izcīnīt vietu zem saules, stumjot nost no troņa LMA, pie tam, aizmirstot to, ka pati būvēta uz šķidriem pamatiem, pamanījusies dēļ vīzdegunības sabojāt attiecības ar potenciālajiem sadarbības partneriem un iespējamiem biedriem.

Reālā situācija ir tāda, Latvijas Republikas Zemkopības ministrija ir pateikusi kas ir viņas sadarbības partneri: „Latvijas Zivsaimnieku asociācija”, „Latvijas Zivrūpnieku savienība”, Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija, Latvijas Zvejas produktu ražotāju grupa, „Latvijas Zvejnieku federācija”, „Kurzemes Zvejnieku asociācija”, „Latvijas Zivju audzētāju asociācija”, „Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija”, „Rīgas šprotes”, „Ziemeļkurzemes Zivsaimnieku apvienība” – 10 organizācijas + „Latvijas Makšķernieku asociācija” un „Latvijas Zemūdens medību klubs”, kopā 12. Tātad divas organizācijas, kas pārstāv tos, kuri iekšējos ūdeņus neizmanto savai uzņēmējdarbībai. Zivsaimniecības konsultatīvā padomē nav ne makšķernieku, ne zemūdens mednieku, attiecīgi ja, neskatoties uz iesnieguma dabu un būtību, tas nonāks izskatīšanai Zivsaimniecības konsultatīvā padomē, nebūs kas pret to iestājas. (http://www.zm.gov.lv/?sadala=1719)

Varbūt tomēr ir vērts vēlreiz sanākt tiem kas ar vai par Birkovu, tiem, kas pret, tiem, kas katrs par sevi un paskatīties, kas pa gadu ir mainījies, mēnesis un Latvijas makšķernieku forumam būs gads, rezultāts, manās acīs ... labāk nekā nekas, bet tālu no tā ko vajadzētu panākt.



Makšķernieks vulgaris
Kaspars Zvaigzne

Kategorija: Ziņas | Pievienoja: paligs | Birkas: SVAA, LZF
Skatījumu skaits: 996 | Lejuplāžu skaits: 0 | Komentāri: 4 | Reitings: 5.0/2 |
Komentāru kopskaits: 4
4 Babūns   (16.01.2012 15:13)
Cerams, ka nekas viņiem nesanāks!

3 Boroda   (16.01.2012 13:03)
Tas zvejnieku lūgumraksts ir vairāk nekā analfabētisks. Tiešām, laikam zvejnieciņi, jeb tie, kas vienkārši kāro izslaukt tukšus Latvijas iekšējos ūdeņus, skolu ir redzējuši tikai pa gabalu.
Vēlētos tiešām zināt Zemkopības ministrijas atbildi uz Kaspara Zvaigznes argumentāciju.

2 parcopi   (15.01.2012 17:43)
Pilnīgi piekrītu Albertam. Ja zvejniecību iekšējos ūdeņos atļaus, tad paredzu diezgan asas domstarpības starp makšķerniekiem un zvejniekiem......

1 Alberts   (15.01.2012 17:36)
Kas vispār ir mazvērtīga zivs? Un kāpēc tā vajadzīga zvejniekiem, ja tā ir tik mazvērtīga? Neloģiski. Zvejniecība tak ir arods ar kuru jāpelna nauda, nevis jānodarbojas ar labdarību.
Ja zvejnieki savu panāks, tad diemžēl Ķīšezerā, Juglas ezerā un Babītes ezerā kā makšķernieku, tā zivju paliks arvien mazāk, neskatoties uz ezeru savienojumu ar upēm, citiem ezeriem un jūru. Varbūt Ventā būs nedaudz savādāk, kaut gan arī tur zivju skaits katastrofāli kritīsies. Zvejniecība iekšējos ūdeņos ir neapdomīgs dažu gadu bizness, pēc kura vēl ilgi nevarēs atkopties dusma

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.221.93.187
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv