Laikraksts: ar maluzvejniekiem cīnās arvien vairāk sabiedrisko vides inspektoru

Dabas draugs un makšķernieks Māris Olte laikrakstam pauž uzskatu, ka sabiedrisko vides inspektoru kustība pašlaik ir vienīgā iespēja, lai sakārtotu Latvijas ūdeņus: "Latvijā ir tā: ja kāds kaut ko grib izdarīt, tad viņam tas jādara pašam, jo valsts mums ir nabaga. Tas attiecas gan uz ūdeņu apsaimniekošanu, gan uz citām lietām."

Tieši tāpēc daudzviet Latvijā aktīvistu grupas un organizācijas rīko entuziastiem kursus, lai viņi varētu kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem. "Mēs paši esam gan Jēkabpilī, gan Ērgļos tādus kursus rīkojuši. Mācām, kā pareizi rīkoties, lai netiktu pazaudēti pierādījumi un citas lietas. Tad viņi var kļūt par pašvaldības pilnvarotajām personām, bet, nokārtojot atestāciju, par Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām," stāsta Olte.

Nesen kursi notikuši Ventspilī, tādus plāno rīkot arī liepājnieki. "Ventspils novadā par iekšējiem ūdeņiem atbild tikai viens valsts inspektors ar ierobežotu tehnisko nodrošinājumu. Ņemot vērā to, cik plašs ir novads un cik daudz mums ir ūdenskrātuvju, tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, un arī par vides aizsardzības sistēmu," uzskata biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" valdes priekšsēdētājs Māris Klauze. Kluba aicinājumam kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem atsaukušies 26 novadnieki.

Kursos piedalījās arī dzejnieks, rakstnieks un publicists Andris Akmentiņš, kurš nesen apmeties uz dzīvi Ventspilī. Viņu kā aktīvu makšķernieku un dabas draugu maluzvejnieku izdarības uztrauc. Akmentiņš kopā ar domubiedriem nārsta laikā vairākkārt apsekojis kādu mazu Ventspils novada upīti. "Ja tā notiek visās upēs, tad tas līmenis ir zvērīgs. Tas liek saprast, ka ir kaut kas jādara lietas labā, un tam ir vajadzīgi novada ūdeņu patrioti," uzskata literāts.

Kursu rīkošanu finansiāli atbalstījusi Ventspils novada pašvaldība. "Tas, ka pie upēm un citiem ūdeņiem ir daudz nekārtību, nav nekāds noslēpums. Tāpēc, kad pie mums ar šādu iniciatīvu atnāca Ventspils makšķernieku kluba pārstāvji, mēs to atbalstījām," atklāj novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Māris Dadzis. Pērn kādā novada upītē ielaisti foreļu mazuļi. Ielaist ir viena lieta, bet nosargāt pavisam cita. "Tās jau nav privātās, bet gan publiskās upes, tādēļ uzskatām, ka to sargāšanai ir jāvelta arī publiskais finansējums," atbalstu kursu rīkošanai laikrakstam pamato Dadzis.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite informē, ka pēc visām optimizācijām pārvaldē no 141 darbinieka palikuši vien 70, to skaitā mazāk par 50 ir vides inspektori, kas kontrolē gan jūru, gan iekšējos ūdeņus. "Inspektorus centāmies saudzēt, jo viņi ir reālā darba darītāji. Ņemot vērā, cik daudz Latvijā ir ūdenstilpju, ar šādu inspektoru skaitu to visu izkontrolēt ir nereāli. Tāpēc ir noteiktas prioritātes," laikrakstam atklāj Šmite.

Viņa stāsta, ka Latvijā ir apmēram 100 sabiedriskie vides inspektori, taču no viņiem aktīvi darbojas tikai neliela daļa. "Mēs vēlētos, lai viņi būtu aktīvāki, biežāk brauktu kopā ar mūsu inspektoriem reidos," bilst Šmite.

Laikraksts skaidro, ka sabiedriskais vides inspectors ir brīvprātīgais, kurš patstāvīgi vai sadarbībā ar valsts vides inspektoru veic kontroli bez atlīdzības. Viņam ir tiesības patstāvīgi fiksēt pārkāpumus, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, izņemt nelegālos zvejas rīkus un veikt citas darbības.