Dabas draugs un
makšķernieks Māris Olte laikrakstam pauž uzskatu, ka sabiedrisko vides
inspektoru kustība pašlaik ir vienīgā iespēja, lai sakārtotu Latvijas
ūdeņus: "Latvijā ir tā: ja kāds kaut ko grib izdarīt, tad viņam tas
jādara pašam, jo valsts mums ir nabaga. Tas attiecas gan uz ūdeņu
apsaimniekošanu, gan uz citām lietām."
Tieši tāpēc daudzviet
Latvijā aktīvistu grupas un organizācijas rīko entuziastiem kursus, lai
viņi varētu kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem. "Mēs paši esam
gan Jēkabpilī, gan Ērgļos tādus kursus rīkojuši. Mācām, kā pareizi
rīkoties, lai netiktu pazaudēti pierādījumi un citas lietas. Tad viņi
var kļūt par pašvaldības pilnvarotajām personām, bet, nokārtojot
atestāciju, par Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām," stāsta
Olte.
Nesen kursi notikuši Ventspilī, tādus plāno rīkot arī
liepājnieki. "Ventspils novadā par iekšējiem ūdeņiem atbild tikai viens
valsts inspektors ar ierobežotu tehnisko nodrošinājumu. Ņemot vērā to,
cik plašs ir novads un cik daudz mums ir ūdenskrātuvju, tā ir ņirgāšanās
par cilvēkiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, un arī par vides
aizsardzības sistēmu," uzskata biedrības "Ventspils makšķernieku klubs"
valdes priekšsēdētājs Māris Klauze. Kluba aicinājumam kļūt par
sabiedriskajiem vides inspektoriem atsaukušies 26 novadnieki.
Kursos
piedalījās arī dzejnieks, rakstnieks un publicists Andris Akmentiņš,
kurš nesen apmeties uz dzīvi Ventspilī. Viņu kā aktīvu makšķernieku un
dabas draugu maluzvejnieku izdarības uztrauc. Akmentiņš kopā ar
domubiedriem nārsta laikā vairākkārt apsekojis kādu mazu Ventspils
novada upīti. "Ja tā notiek visās upēs, tad tas līmenis ir zvērīgs. Tas
liek saprast, ka ir kaut kas jādara lietas labā, un tam ir vajadzīgi
novada ūdeņu patrioti," uzskata literāts.
Kursu rīkošanu
finansiāli atbalstījusi Ventspils novada pašvaldība. "Tas, ka pie upēm
un citiem ūdeņiem ir daudz nekārtību, nav nekāds noslēpums. Tāpēc, kad
pie mums ar šādu iniciatīvu atnāca Ventspils makšķernieku kluba
pārstāvji, mēs to atbalstījām," atklāj novada domes priekšsēdētāja
pirmais vietnieks Māris Dadzis. Pērn kādā novada upītē ielaisti foreļu
mazuļi. Ielaist ir viena lieta, bet nosargāt pavisam cita. "Tās jau nav
privātās, bet gan publiskās upes, tādēļ uzskatām, ka to sargāšanai ir
jāvelta arī publiskais finansējums," atbalstu kursu rīkošanai
laikrakstam pamato Dadzis.
Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo
ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite informē, ka pēc visām
optimizācijām pārvaldē no 141 darbinieka palikuši vien 70, to skaitā
mazāk par 50 ir vides inspektori, kas kontrolē gan jūru, gan iekšējos
ūdeņus. "Inspektorus centāmies saudzēt, jo viņi ir reālā darba darītāji.
Ņemot vērā, cik daudz Latvijā ir ūdenstilpju, ar šādu inspektoru skaitu
to visu izkontrolēt ir nereāli. Tāpēc ir noteiktas prioritātes,"
laikrakstam atklāj Šmite.
Viņa stāsta, ka Latvijā ir apmēram 100
sabiedriskie vides inspektori, taču no viņiem aktīvi darbojas tikai
neliela daļa. "Mēs vēlētos, lai viņi būtu aktīvāki, biežāk brauktu kopā
ar mūsu inspektoriem reidos," bilst Šmite.
Laikraksts skaidro, ka
sabiedriskais vides inspectors ir brīvprātīgais, kurš patstāvīgi vai
sadarbībā ar valsts vides inspektoru veic kontroli bez atlīdzības. Viņam
ir tiesības patstāvīgi fiksēt pārkāpumus, sastādīt administratīvā
pārkāpuma protokolu par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu,
izņemt nelegālos zvejas rīkus un veikt citas darbības.
www.DELFI.lv |21. februāris 2012 09:40