Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
starp citu es te tagad veicu eksperimentu ar ēdienu un savu punci. neēdu gaļu, maizi (miltu izstrādājumus, kur ir klāt ciete). no ceptiem asarīšiem un zandartfilejām gan nevaru atteikties ēdu dārzeņus un augļus, vēlams termiski neapstrādātus. jau kādas 2 nedēļas būšu izturējis. jāsaka, ka nav ne vainas. tādā veidā paēdot nav nogurums, jo kuņģim ir vieglāk. arī ēst prasās retāk un pietiek ar mazākām devām. ceru, ka tas iespaidos arī manu figūru un holesterīna pakāpi asinīs
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
un tie, kas iebildīs, ka strādājot smagu fizisku darbu tas nav iespējams - atļaušos iebilst. izrādās, ka mana paziņa (daiļā dzimuma), kas nu jau profesionāli mauc ar kalna velosipēdu ir latvijas čempions. viņa jau vairākus gadus neēd gaļu un ikdienā strādā smagi fiziski... tagad viņai kaut kāds profesionāls trenneris, kam tas bija pārsgteigums un viņš ar interesi seko līdzi ir tā, ka paliek vairāk enerģijas, kura nav vajadzīga kuņģim sagremojot smagas lietas.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Interesanta tematika Manai figūrai gan aptaukojuma risks pagaidām nepastāv un ēdu visu, kas "zemāks par zāli" . Man kundze arī kādu pus gadu jau mācās ēst pareizi, rezultāti, protams ir, bet pagaidām man kaitīgais dzīves veids patīk labāk .
mana kundze salasījusies kaut kādu grāmatu kur paskaidrots kā mūsu kuņģīts cīnās ar vielām, kuras ķīmiski pat nav spējīgs līdz galam sašķelt, tāpēc tās uzkrājas visās malās un nobloķē sākot ar limfiem, beidzot ar asinsvadiem un zarnām. cik sapratu, tad pats sliktākais ir svaigs piens (raudzētie tā produkti vēl ir ok), graudaugu produkti (dēļ cietes) un gaļa. baigi interesantas lietas uzzināju. piemēram, ka ēdot kaut ko gaļveidīgu (olbaltumvielas) kopār ar, piemēram, maizi (ciete) ir baigā slodze tam aparātam. jo esot viens dziedzeris, kas izstrādā sulu ar savām vielām lai kaut ko sašķeltu. un lai sašķeltu olbaltumvielas un cieti ir vajadzīgas divas dažādas vides (vielas). tātad, lai sašķeltu vienu, otrs nešķeļās. tāpat vārīti dārzeņi tikai aizpilda kuņģi, nekā vērtīga tur vairs nav. protams, tas droši vien, ka ir sīkums, bet ar gadiem jau salasās. citam tas aparāts sašķeļ visu rūpīgāk un labāk, citam nohaltūrē un aplīp ar cieti asinsvadu sienas, zarnas, limfi un nekas vairs lāgā nešancē kā gribētos. nu tipa tā kaut kā es to sapratu. kamēr vasara piedāvā visādus labumus nolēmu ar sevi paeksperimentēt.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Es ēdu visu un to arī var redzēt un es to neslēpju Fiziskās aktivitātes gan vajag vairāk
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
dejot vajag...dejot vajag.... es ēdu visu un elllīgi daudz, bet palūkojat mani no malas... dejot.... un būsiet glamūrīgi slaidie, ēdot visu ko sirds kāro
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Vispār sen jau gribējies papļāpāt par tādu manai (un nešaubos, ka arī daudzu citu copmaņu un vienkārši dabas draugu) sirdij tuvu tēmu kā pirts . Tas man ir makšķerēšanai un vēžošanai paralēli mīļākais atpūtas veids. Vot tik baidos, ka te jauna tēma gandrīz būtu jāver... Var jau uzčinīt kaut kādu tēmu par veselīgu dzīves veidu, tur apakšā varētu iet arī marti aizskartā tēma . Tas tik tā, ja kādam būtu interese ...
