Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0
Sākums » 2016 » Janvāris » 19 » Par makšķerēšanas noteikumiem
Par makšķerēšanas noteikumiem
09:44

 

Ar 2016.gada 1.februāri stāsies spēkā jaunie makšķerēšanas noteikumi un iepriekšējās redakcijas zaudēs savu likuma spēku. Ko tas nozīmē mums makšķerniekiem un kas mainīsies ar jaunajiem noteikumiem, to var apskatīt - makšķerēšanas noteikumos!
Es tagad pats iziešu cauri jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem un šinī blogā pakomentēšu ko es redzu jaunajos noteikumos un kuras izmaiņas ietekmēs makšķerniekus.

Makšķerēšanas noteikumu pirmajā daļā ir apskatīti vispārīgie jautājumi. Kam šie noteikumi ir domāti, priekš kam un citi vispārīgi jautājumi. Šajā sadaļā viss ir skaidrs un man nav nekādu komentāru. Varbūt vienīgi tas, ka makšķerniekiem ir tiesības bez maksas izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā. Manuprāt bieži vien tas ir tikai uz papīra.

Makšķerēšanas noteikumu otrajā daļā tiek atrunāti vispārēji ierobežojumi un prasības. Uzreiz acīs krīt šīs daļas 9.punkts, kas nosaka:

Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivis, uz kurām nav izmēra, vai svara ierobežojuma. Zivju ieguves laikā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asarus, plekstes un salakas).

Sevišķi par pēdējo..... es nesaprotu šo liegumu. Vispār ļoti dīvains liegums manā izpratnē.
Pārējie liegumi un pienākumi šķiet gana loģiski un saprotami. Vienīgi uzmanību vēl piesaista noteikumu punkts 11.2
Manuprāt parasts makšķernieks, ja noķers kādu zivi ar piestiprinātu numura zīmi, vienkārši to palaidīs atpakaļ. Pat, ja tas nebūs iespējams, šaubos, ka kāds mēneša laikā sūtīs BIORam detalizētu informāciju par to kur, kā un kāpēc šāda zivs ir noķerta.
Vēl par  noteikumu otro daļu - priecē, ka noteikumos atrunāts tas, ka:
10.6. aizliegts piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī
11.4. saudzīgi izturēties pret dabu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas.

Makšķerēšanas noteikumu trešajā daļā tiek atrunātas makšķerēšanas tiesības. Jau pirmais šīs daļas punkts šķiet kaut kā dīvaini noformulēts, bet tas tā. Tad seko ļoti interesantais noteikumu punkts 13. ar vairākiem apakšpunktiem. Vēl sarežģītāk laikam nebija iespējams uzrakstīt un kāds pamatojums visiem tiem attālumiem? Kāpēc tieši nevar pārsniegt 15mm vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu? Īsti nav skaidrs!
Tālāk noteikumos seko aizliegumi un kādas zivis un cik drīkst, vai tieši otrādi nedrīkst paturēt. Šeit izmaiņas skar tos, kuri iet pa foreļupēm un kuri patur lomā kādu zivi. Tagad pēc noteikumiem drīkst paturēt tikai vienu foreli. Izmainījies ir arī minimālais izmērs, no kura foreli drīkst paturēt. Tagad drīkst lomā paturēt foreli, kura ir vismaz 35cm gara!
Interesants izmērs ir 25cm līnim. Īsāk ir dažas izmaiņas lomu garumos un skaitā, ko drīkst makšķernieks paturēt, tāpēc iesaku katram pašam iepazīties ar šo noteikumu daļu.
Makšķerniekiem jāpievērš uzmanību  punktam 22.1. , kurā runāts par to, ka lomā paturamās zivis nogalina, makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;
Tāds nedaudz dīvains punkts, bet nu labi. Šajā daļā pārējais ir vieglāk saprotams un īpašas izmaiņas nav salīdzinot ar iepriekšējo noteikumu redakciju.

Makšķerēšanas noteikumu ceturtajā daļā tiek atrunātas vēžošanas tiesības. Šajā daļā viss ir diezgan loģiski un viegli saprotams.

Makšķerēšanas noteikumu piektajā daļā tiek atrunātas zemūdens mednieku tiesības. Arī šajā daļā viss ir diezgan loģiski un viegli saprotami. Svarīgākais man kā makšķerniekam, kas brauc ar laivu, šķiet punkts:
39.5. persona sev piestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī;
Domāju, ka tas ir ļoti svarīgs noteikums, kas būtu jāievēro zemūdens medniekiem.

Makšķerēšanas noteikumu sestajā daļā tiek atrunāta atbildība par noteikumu neievērošanu. Jāpiemin, ka atbildība paredzēta arī par šo - par par zivju sadalīšanu vai veseluma mainīšanu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto prasību;

Makšķerēšanas noteikumu septītajā daļā tiek runāts par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildu pārvaldību un noteikumu ievērošanas uzraudzību. Būtiskākais šajā noteikumu daļā ir tas, ka pašvaldības savās teritorijās ir tiesīgas noteikt savus atšķirīgus noteikumus. Var noteikt citus mērus, aizliegumu makšķerēt tumšajā diennakts laikā u.c. Sīkāk paši varat izlasīt makšķerēšanas noteikumu 7.daļā.

Makšķerēšanas noteikumu pēdējā astotajā daļā, ir noslēguma jautājumi. Šeit nav ko komentēt.

Tālāk seko pielikumi:


Pirmajā pielikumā var apskatīt kādas izskatās zivis, kurām ir noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums.
Otrajā pielikumā ir zīmējums ar laša un taimiņa atšķirīgajām pazīmēm.
Trešajā pielikumā ir saraksts, tabulas veidā, ar makšķerēšanas aizlieguma periodiem atsevišķās upēs un ezeru daļās. Par šo īsti nav ko piebilst, vienīgi iesaku pievērst uzmanību šim pielikumam pastiprināti tiem makšķerniekiem, kas rudenī staigā pa lielākām un mazākām upēm. Dēļ lašu nārsta perioda aizliegumu saraksts ir papildinājies.
Ceturtajā pielikumā ir minētas ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve. Šim pielikumam jāpievērš uzmanība, pirms domājat kaut kur doties vēžot.
Piektajā pielikumā ir vēžu sugu atšķirības pazīmes.
Sestajā pielikumā ir vēžošanas krītiņa konstrukcijas shēma.
Septītajā pielikumā ir ezeru un upju vai to daļu, kurās atļautas zemūdens medības, saraksts.
Astotais pielikums ir visnotaļ interesants un iesaku visiem ar to iepazīties.

Pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījušas fiziskās personas, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus.
Katrs pats var apskatīt šo tabuliņu kādus sodus iespējams saņem. Pieminēšu vien to, ka dažādas zivis ir novērtētas dažādi. Piemēram par nelikumīgi iegūtu vēdzeli var saņemt  8 eiro sodu, par zandartu 36 eiro, bet par alatu pat 143 eiro! Interesanti, ka par nelikumīgi noķertu brētliņu, reņģi, vai salaku var saņemt 1.eiro sodu. Tā, ka ja nejauši aizķerat kādu reņģi aiz sāniem un blakus ir inspektors, tad var sanākt škirties no viena eiro :)

Tas arī viss. Jāsaka, ka noteikumos netrūkst "interesantu" un nesaprotamu punktu, bet ir arī iekļauti tiešām vajadzīgi punkti. Lielos vilcienos jau tie noteikumi ir diezgan pareizi, bet daudz kas no tiem paliks tikai uz papīra. Vēl varu piebilst, ka noteikumi ir sastādi diezgan grūti uztverami. Nezinu kā tas būtu iespējams, bet būtu daudz labāk, ja noteikumi būtu sastādīti tā, lai ikkatram būtu viegli saprotami un iegaumējami.
Makšķerniekus visvairāk varētu skart izmaiņas ar spiningošanas liegumiem rudenī. Pirms doties kaut kur spiningot, būtu jāpapēta tabula kur, kad un kādos posmos to nedrīkst darīt.
Ietekmēs foreļotājus, sevišķi tos, kas kādu foreli arī patur. Jāņem vērā, ka tagad drīkstēs paturēt vienu foreli sākot ar 35cm garumu.
Makšķerniekus ietekmēs liegums sadalīt zivis. Mani interesē, vai zvīņu notīrīšana un zarnu izķidāšana zandartam, vai līdakai arī varēs traktēt kā zivs sadalīšana. Jo man un daudziem citiem makšķerniekiem patīk zivis notīrīt turpat pie ūdens, nevis šo ķēpīgo procedūru veikt mājās.
Makšķerniekus ietekmēs noteikumu punkts uzglabāt zivis makšķerējot neaizsalušos ūdeņos. Pēc jaunajiem noteikumiem sanāk, ka kukānu nedrīkst izmantot, jo tādā veidā zivs ir piesieta. Grūti iedomāties šo noteikumu jēgu. Ja man karstā vasaras dienā no rīta gadās noķert kādu zivi, ko vēlos paturēt, bet pats makšķerēju līdz vakaram, tad man tā zivs ir jāuzglabā zivju uzglabāšanas tīkliņā, kas no laivas nav pats ērtākais veids, vai jāsit nost. Otrajā variantā grūti iedomāties kāda būs no rīta ķerta un nogalināta līdaka karstā vasaras laikā.
Makšķerniekus var ietekmēt pašvaldību lēmumi.
Lai, vai kā, bet 2016.gada 1.februārī šie makšķerēšanas noteikumi stāsies spēkā, tāpēc iesaku katram makšķerniekam iepazīties ar tiem. Tas, ka mēs šur tur nepiekrītam šiem noteikumiem, tas lai paliek savstarpējām diskusijām un forumu sarunām. Esam cilvēcīgi un saprotoši. Ne asakas visiem!

Skatījumu skaits: 1430 | Pievienoja: parcopi | Birkas: makšķerēšanas noteikumi | Reitings: 5.0/3 |
Komentāru kopskaits: 3
3 JurisL   (25.01.2016 19:37)
Lomā var paturēt asarus no 19cm. Sk.punktu 18.7

2 Alberts   (25.01.2016 16:10)
Parāk samudrīti tie noteikumi un ar katru labojumu arvien trakāk svilpo

0
1 kreisais   (19.01.2016 12:54)
Noteikumi tiešām dīvaini. Sevišķi daži punkti. Par to zivju piesiešanu ir tā, ka izmaiņas saistītas ar Dzīvnieku aizsardzības likumu.....šādi uzglabājot zivi tā nevar pilnvērtīgi elpot un mokās....
A par noteikumu apskati un komentāriem liels "+"! hello

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.197.171.35
Vietnes draugs
Laika ziņas
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv