Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Lietotāja vārds:
Parole:
Copes kalendārs
Vietnes draugi
Statistika
Online kopā: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0
Sākums » 2014 » Janvāris » 14 » Darba dienas rīts!
Darba dienas rīts!
16:00

Darba dienas rīts!

Es pieceļos no rīta, izkāpju ārā no gultas, saģērbjos, nomazgājos, izeju ārā no mājas, apeju ap stūri, nostājos pieturā, ar smaidu uz sejas, bet tur vienmēr atrodās kāds vecais, dēļ kura man tas smaids no sejas pazūd.......
Tā dziedāja kādreiz Gustavo, kamēr vēl nebija palicis par Arstarulsmirusu Tarusu, bet ne par to ir šis stāsts, šis stāsts ir par parastu darbdienas rītu, kādu ir simtiem. Galvenais ikdienas rutinā mācēt uz visu paskatīties nedaudz savādāk - tā, lai nav kā katru dienu.
Es redzēju kaut ko ļoti patīkamu, tikai vairs neatceros ko, kad manu sapni izgaisināja modinātāja skaņas. Aizstiepos līdz telefonam, izslēdzu modinātāju un  ļoti negribīgi izrausos no gultas. Galvā vēl bija kaut kāda patīkama sapņa fragmenti, kuri gan ar katru brīdi izgaisa arvien vairāk nebūtībā un drīz vien no tiem nebija vairs ne vēsts. Palikusi bija tikai apziņa, ka sapnis ir bijis. Pēc ikdienas ūdens procedūrām, es pievērsos brokastīm. Kā jau ierasts brokastis sastāvēja no "veselīgajām" sviestmaizēm un zāļu tējas ar medu. Un pēc brokastīm, kā jau vienmēr, es piesēdos pie datora, lai uzņemtu milzīgu kaudzi ar nevajadzīgu informācijas plūsmu, starp kuru reizēm gadās arī kaut kas noderīgs. Kamēr es caur sevi filtrēju informācijas gūzmu, pamanīju, ka pulksteņa rādītāji jau atrodās tādā pozīcijā, ka man ar steigu jau jāģērbjās un jādodas uz darbu.
Te es attapos dilemmas priekšā - ar ko lai brauc uz darbu?
Bija trīs varianti:
1.) Braukt ar sabiedrisko transportu(vilcienu)
2.) Braukt ar auto
3.) Braukt ar velo
Paskatījos ārā pa logu, tur zviedru auto skatījās uz mani skumīgām acīm un es jau biju gatavs izvēlēties viņu, bet tad paskatījos uz savu riteni, kura izliektie stūres ragi izskatījās kā rokas, kas aicina pie sevis. Atcerējos arī solījumu sev, ka vajag vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, un izvēle krita par labu velosipēdam. Drīz vien jau biju sporta apģērbā, stāvēju uz ielas ar velosipēdu, sejā man sitās auksts vējš, piemājas kalniņš bija apsnidzis ar plānu sniega kārtiņu un asfalts izskatījās slidens, bet par laimi nokaisīts. Ieslēdzu telefonā mūziku, ieslēdzu Endomondo, uzvilku cimdus un sāku mīties. Pie Mīlgrāvja kanāla es jau biju iesvīdis un seja man jau bija nosalusi, gandrīz sāku nožēlot šā rīta transporta izvēli, bet enerģiskie deju mūzikas ritmi manās austiņās lika man iespringt un turpināt griezt pedāļus. Es jau esmu uz tilta un skatos uz ezeru - neviena makšķernieka, ūdens pelēks un neviesmīlīgs, pārklāts ar baltām putiņām. Esmu jau iegājis savā ritmiņā, temps nav liels, bet minās jau tīri labi. Klausoties mūzikas ritmos drīz vien es jau biju Mīlgrāvī un tālāk izlēmu braukt pa Ezera ielu un Tvaika ielu, kaut gan parasti braucu pa Viestura prospektu. Ezerā ielā nekas nav mainījies kopš padomju laika. Vienmēr tur jūtos, kā nokļuvis pagātnē. Drīz vien jau klāt nīstā pārbrauktuve, pie kuras var nostāvēt stundām ilgi un te jau pa labi no manis paliek garāžas. O, jāaizbrauc būs brīvdienā un jānotīra laiva, kā arī jāsasedz, jo paredzams, ka tie mīnusi tomēr būs!
Kreisajā pusē no manis lēnām slīd garām Aldaris. Paskatos spidometrā - 23km/h. Atcerējos, ka studentu laikos, Aldara Pilzenes alus maksāja 23santīmus, kas studentu nelielās rosības dēļ bija gana iecienīts tajā laikā. Pēc brītiņa es jau lēnām minos garām Spulgita mājai, tad psihiatriskajai slimnīcai.....nedod Dievs tur kādreiz nokļūt kā pacientam!
Tālāk jau iet Ganību dambis. Grūti iedomāties, ka tur kādreiz varētu būt bijušas ganības, un iespējams, ka nemaz nav bijušas - neesmu pētījis, kas vēsturiski tur ir bijis.
Garām slīd vecās rūpnīcas, kas kādreiz bija lielas un varenas, bet tagad palikuši tikai grausti.
Jau esmu pie Pētersalas ielas un pa labi no manis paliek Katrīnas dambis. Katrīnu gan varu iedomāties. Pie kam dažādos veidos un dažādas Katrīnas. Starp citu, bērnībā dzīvojām kādu laiku Katrīnas dambī....tad Karavellas viesnīcu vēl tikai cēla. Tas bija 80.-to gadu vidus, līdz 87.gadam, kad pārcēlāmies uz Vecmīlgrāvi. Sāku atcerēties bērnības ainiņas, no kurām vienā pazibēja, ka tieši tajā pagalmā es noprovēju pirmos cigarešu dūmus kopā ar kaimiņu Koļu un man tajā laikā bija 6gadi :)
Klāt Pulkveža Brieža iela, un kā saukts tur brauc traktors, aiz kura es komfortabli bez piepūles varu turēt ātrumu ap 30km/h. Žēl, ka aiz tāda nevar visu ceļu braukt. Prieki bija īsi, traktors nogriezās pa Hanzas ielu, bet man tālāk taisni. Austiņās skanošie mūzikas ritmi, nez kāpēc izsauca no smadzeņu arhīviem atmiņas par armiju. Šīs domas pagaisa pie Kongresu nama, kad pretī man nāca kāda būtne ar tik īsiem svārkiem, kādus nebiju kopš vasaras manījis! Nezinu kā viņai stilbi nesalst! Vēl brītiņš un es jau esmu pie vēsturiskas vietas Rīgā, kas ir arī mans gala mērķis. Izslēdzu mūziku un apstādinu Endomondo. Esmu atminies tieši pa 40minūtēm ar vidējo ātrumu 18.82km/h. Līdz normālai formai patālu, nemaz nerunājot par optimālo formu. Bet tāpat patīkamāk, kā sabiedriskajā transportā un arī veselīgāk, kā ar auto. Darbā duša, rīta kafija un esmu gatavs parastai darba dienai.
Kamdēļ es šo visu uzrakstīju un kāds tam sakars ar copi? Pilnīgi nekāda sakara! Bet uzrakstīju es šo visu tikai tamdēļ, lai vērstu uzmanību uz to, ka arī ierastā ikdienas rūpalu pārņemtā dienā uz visu var paskatīties savādāk. Kā no malas. Un arī tāpēc, ka uzlabot iemaņas izlikt savas domas rakstveidā var tikai to darot. Un gan jau drīz būs ko uzrakstīt par copes tēmu vai padalīties ar Vītauta Pēteroviča piedzīvojumiem. Nobeigumā visiem novēlu interesantākas darbdienas un protams - ne asakas!


Darba diena rit bez steigas
šā, vai tā - tai pienāks beigas!
Tāpēc lūdzu nepārdzīvo,
ar baudu dienu izdzīvo!

Skatījumu skaits: 1347 | Pievienoja: parcopi | Birkas: Cope, darba diena | Reitings: 5.0/3 |
Komentāru kopskaits: 3
3 parcopi   (15.01.2014 09:12)
Boroda - normālā variantā vidējais ātrums man ir(pareizāk bija :D ) vidēji 25km/h un sacensību režīmā(ne obligāti tās ir sacensības), lielāks. Tagad man būtu riktīgi jāiespringst, lai tos 25km/h vidējo šādos apstākļos un pašreizējā formā dabūtu :D

Jutrix - šitais ir krietni saīsinātais variants ;) Jo domu pa ceļam bija krietni, krietni vairāk, bet ne jau viss ir jāraksta. Šitais vienkārši tāds uzmetums(treniņš), lai nezūd vārdu krājums un domas vienkārša izteiksme. Man reizēm patīk izlikt savas domas(pārsvarā gan pa copes tēmām) publiskai apskatei, tāpēc vajag, ik pa laikam, kaut ko padrukāt(kaut vai paplašinātas copes atskaites), lai neierūsētu :D

2 jutrix   (15.01.2014 00:04)
nu gan Tevi nostaļģija pārņēma :D
vēl sīkāk tā visu aprakstīt būtu diezgan sarežģīti :)

1 Boroda   (14.01.2014 20:03)
Labs gabaliņš. ja Es savu vellapēdu noliku atpūsties. Kaut gan līdz darbam tikai pāris km, bet ir posmi, kurus nekad nekaisa un kur vienmēr ir slidenais... Tavs vidējais ātrums ir labais. Es pa vasaru pa pilsētu vazādamies kādu laiku virs 17km/h turēju, bet pa pilsētas centru grūti ātri pabraukt, jo braucu tik pa veloceliņiem, vai kur mazāk gājēju...

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Partneris
Profils
Viesis!

Jūsu vārds: Viesis
Jūs atrodaties šeit: -dienas
IP:54.225.16.58
Vietnes draugi
https://www.facebook.com/eboatfishingteam/?ref=page_internal
http://eboat.lv/lv/
Draugu vietne
http://www.vesturesklubs.lv/
Reklāma
http://parcopi.lv/index/reklamas_izcenojumi/0-50
Ne, asakas! ;)

Copyright Parcopi.lv © 2009


Epasts: parcopi@parcopi.lv